Ieva Pētersone
Nācu mājā no 2. oktobrī no Alūksnes Lielajiem kapiem jutos nogurusi, tāpēc lēnām kāpu lejā no kalniņa, uzmanīdamās, ka neuzkāpu uz kāda no akmentiņiem. Kad jau biju pagājusi, no lejas mani uzrunāja viena kundze un jautāja vai vajag palīdzēt nokāpt. Gaidīja tik ilgi, kamēr pārliecinājās, ka ar mani viss kārtībā. Tad deva Dieva svētību turpmākajām dienām. Tas mani ļoti stiprināja. Ko vēl viņa varēja labu izdarīt?
Manā mājā kaimiņos dzīvo kaķenīte, nāca meitenes iznēsāja reklāma avīzes un priecājās par jauko kaķu meiteni un redzot, ka tā prasās iekšā viena no viņām atgriezās un ielaida pa durvīm. Tik traki nav – ir arī kaķu mīļi! Ko vēl viņas varēja labu izdarīt?
Veikalā pārdevēja palīdzēja, kādai sievietei, kurai roka bija savainota, salikt pirkumus somā. Ko vēl viņa varēja labu izdarīt?
Kāda cita sieviete palīdzēja otrai par sevi vājākai spēkos aiznest līdz velosipēdam smago kartupeļu tīklu un iecēla vēl iepirkuma grozā. Ko vēl viņa varēja labu izdarīt?
Ziemā pie mūsu mājas bija ļoti slidens, nesu atkritumus ārā, tad kāds jauneklis panāca pretī un aiznesa uz konteineru. Ko vēl viņš varēja labu izdarīt?
Zinot, ka man nav sava dārza, kaimiņu meitenes man uzdāvināja asteru pušķi. Kāda cita bijusī kolēģe atveda ābolus.
Ko vēl viņas labu varēja izdarīt?
Visbeidzot ļoti daudz labu dara mūsu medicīnas darbinieki, viņi darīs vēl ļoti daudz. Paldies!
Tā tie labie darbi krājas un pilda sirdi ar prieku, kuru nevar nopirkt par naudu. Tāpēc mēs esam, lai cits citam palīdzētu, kaut ar uzmundrinošu vārdu, smaidu. Ko es varu?
,, Dzīvo šai dienai, gādā, lai dzīvei būtu jēga un vērtība’’ ( Aksels Munte) Tāda ir mana atbilde.
Reklāma