Nauda rada gan postu, gan piepilda vajadzības un vēlēšanās, bet lai kā arī būtu, bez naudas cilvēks diemžēl nevar dzīvot. Uz tādām pārdomām vedināja kāda sieviete. Viņa audzina divus bērnus, kas vēl mācās skolā, tādēļ prioritāte ģimenes…
Pašai regulāru ienākumu no algota darba nav, jo jau gandrīz gadu ir bezdarbniece un strādā par „simtlatnieku” stipendiju visādus darbus, ko liek. Kā pati saka – ij pazemojuma kamolu kādreiz norij, bet iet un slauka ielu, jo vajag arī tos simts latus, lai vieglāka iztikšana papildus vīra nopelnītajam. Visspilgtāk atmiņā palicis sievietes teiktais: „Apnicis, ka mēs visu laiku esam tādi naudas kalpi, bet citādāk nevar – bez naudas tu neesi nekas…”
Viens savus simts latus mēnesī nopelna, godprātīgi slaukot ielu, bet Alūksnes novada domes deputāti šķiežas ar tūkstošiem, lai tikai sev kā komiteju vadītājiem papildus maksātu lielākas algas par it kā produktīvo darbu. Kad vēlētājs deputātiem pajautā, kur ir pirms vēlēšanām solītās jaunās darba vietas, tad skan visgudri skaidrojumi – pašvaldība nevar radīt jaunas darba vietas (te gan gribas piebilst – nevar radīt priekš visiem, bet gan tikai savējiem), tas nav novada uzdevums, bet gan veicināt un nodrošināt apstākļus, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti te izvērst savu ražošanu un tā radīt jaunas darba vietas cilvēkiem… Redzot, kas notiek apkārt sabiedrībā – gribas cerēt, ka deputāti to patiesi redz – tad būtu labāk šos piecus tūkstošus ieguldījuši uzņēmējdarbības vides apstākļu uzlabošanai, nevis bez sirdsapziņas pārmetumiem ieripinājuši savās kabatās, kuras stiepjas arvien lielākas, lielākas…
