No 2014. līdz 2019.gadam valsts pārvaldes iestādes medijiem piešķīrušas vairāk nekā 20 miljonus eiro

Laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam valsts pārvaldes iestāžu piešķīrumi plašsaziņas līdzekļiem pārsniedza 20 miljonus eiro, liecina Saeimas Analītiskā dienesta ziņojums “Valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem laikposmā no 2014.gada līdz 2019.gadam”, kuru otrdien prezentēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē.

Kā liecina dienesta apkopotā informācija, 2014.gadā valsts iestāžu finansējumu piešķīrumi veidoja 2,264 miljonus eiro, no kuriem vairums finansējuma nāca no ministrijām. Savukārt finansējuma “pīķis” bija 2017.gadā, kad tika izmaksāts finansējums no Latvijas valsts simtgades programmas. Kopumā plašsaziņas līdzekļos valsts pārvaldes iestādes minētajā laika periodā ieguldīja 5,746 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija no ministrijām.

Pēc tam, gan 2018., gan 2019.gadā, sekoja finansējuma kritums, proti, 2018.gadā piešķīrumu apjoms veidoja 4,644 miljonus eiro, bet 2019.gadā – 2,74 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2014.gadā. 

Saeimas Analītiskais dienests ziņojumā secina, ka lielākie valsts pārvaldes iestāžu finansējuma saņēmēji ir Latvijas Radio (LR), Latvijas Televīzija (LTV), mediju grupa “TV3 Group”, “Latvijas mediji”, “K2 productions”, nacionālā informācijas aģentūra LETA, “Delfi”, “Izdevniecība Dienas mediji”, “Izdevniecība “Dienas bizness”, savukārt vismazāk valsts pārvaldes iestāžu piešķīrumu saņēma “Reģionu mediji”, kurā apvienojas tādi reģionālie preses izdevumi kā “Alūksnes Ziņas”, “Dzirkstele”, “Kursas Laiks”, “Zemgales Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Savukārt par mediju atbalsta programmas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finansējumu ziņojumā norādīts, ka 2014.gadā mediju atbalstu veidoja Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un NEPLP, kopumā piešķirot 871 462 eiro. Finansējums ik gadu palielinājās, pārsniedzot divu un trīs miljonu eiro slieksni. Piemēram, 2016.gadā Mediju atbalstam – VKKF un NEPLP – pievienojās arī Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA). Tajā gadā mediju atbalsts bija 2,233 miljoni eiro. Savukārt 2017. un 2018.gadā, kad mediju atbalsts bija attiecīgi 2,77 miljoni eiro un 3,279 miljoni eiro, finansējumu veidoja arī Meža attīstības fonds un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Finansējuma piešķīrumi šajā piecu gadu periodā bijuši arī no ministriju padotībā esošās valsts tiešās pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrībām un citām valsts pārvaldes iestādēm. 

Kā atzina Saeimas Analītiskais dienests, lai arī piešķīrumiem izmantoti gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) fondi, praksē līdzekļu avoti ir grūti nošķirami. Tāpat būtiska problēma ir, ka ne vienmēr var izsekot, cik liels līdzekļu apmērs no piešķirtā finansējuma sasniedz tieši plašsaziņas līdzekļus, savukārt cik paliek producentiem un sabiedrisko attiecību aģentūrām. Proti, nav iespējams izsekot, cik, piemēram, kāda sabiedrisko attiecību aģentūra iegulda līdzekļus tieši plašsaziņas līdzekļos sabiedrības informēšanai. 

Saeimas Analītiskais dienests atzīmē, ka problēmas rada arī neskaidrā izpratne par sabiedrībai nozīmīga paziņojuma realizāciju. Esošajā regulējumā nav noteikts, kādos raidlaikos, apjomā un cik bieži piedāvāto saturu sludinājumiem vai aicinājumiem uz labdarību var translēt sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos. Līdz ar to nav skaidrs, kā turpmāk finansēt un īstenot apjomīgas sociālās informatīvās kampaņas. Tāpat tas ir pamatojums plašsaziņas līdzekļiem, kāpēc viņi atsaka saturu translēt, skaidroja dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu satura daudzveidību, Saeimas Analītiskais dienests atklāj, ka izaicinājumu rada augstas kvalitātes žurnālistikas ziņu avotu izmantojuma samazinājums, neuzticēšanās vai zema uzticēšanās kvalitatīviem ziņu plašsaziņas līdzekļiem, kā arī satura patērētāju nespēja atpazīt dezinformāciju. Izaicinājumus radot zināšanu trūkums par ziņu avotiem, kā arī pieaugušo apzināta izvairīšanās no informācijas.

Lai arī dienests fiksējis vairākus izaicinājumus, līdz ar atbalsta finansējuma ieplūšanu medijos secināts, ka dažādais atbalsts ir veicinājis plašsaziņas līdzekļu plurālismu jeb dažādību. Tomēr šim atbalstam esot īstermiņa raksturs un trūkstot ilgtermiņa ietekmes. Vienlaikus ilgtermiņa ietekmi ietekmē lielo tehnoloģiju uzņēmumu platformu nostiprināšanās satura tirgū, kas būtiski ietekmē arī vietējo reklāmas tirgu, norāda dienesta pētnieki.

Pēc Saeimas Analītiskā dienesta paustā, saturs, kas tapis ar atbalsta finansējumu, kopumā ir bijis kvalitatīvs un profesionāls. Īpaši atzinību izpelnījās reģionālo plašsaziņas līdzekļu bagātinātais ziņu klāsts, Latgales auditorijai veltītie raidījumi, pirmsskolas vecuma bērnu auditorijai paredzētie raidījumi, intervijas, kā arī raidījumu vadītāju un operatoru darbs.

Tomēr, neskatoties uz sasniegumam, pateicoties valsts piešķirtajam atbalstam, Saeimas Analītiskais dienests norādīja, ka negatīvu ietekmi uz satura kvalitāti atstāja nelielais izmantojums jaunu tematu, žanru un formātu veidošanā, pārāk formālas reportāžas, atkārtoti atspoguļotie sabiedriski politiskie notikumi ar pārāk bieži intervētām personām. Tāpat kritiku izpelnījās mazāk populāru un neparastu tēmu neizmantošana un vienmuļais pasniegšanas stils.

Domājot par nākotnes politiku mediju atbalsta veidošanā, Saeimas Analītiskais dienests rekomendē veidot atbalsta administrēšanu efektīvāku, to centralizējot un nododot vienas institūcijas pārziņā. Uzlabojumi nepieciešami finansējuma pagarināšanā tiem plašsaziņas līdzekļu projektiem, kuru saturs atzīsts par kvalitatīvu. Dienesta ieskatā, tas varētu veicināt arī ilgtermiņa efektu satura turpmākai nodrošināšanai. 

Vienlaikus Saeimas Analītiskais dienests rekomendē atbalsta finansējuma sadalē integrēt žurnālistu sociālo garantiju jautājumus.

Pēc dienesta ziņojuma prezentācijas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (AP) atzina, ka finansējuma caurskatāmības trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc šāda izpēte bija nepieciešama. Viņas ieskatā, finansējuma nonākšana līdz plašsaziņas līdzekļiem vēl joprojām “miglā tīta”. Jo īpaši viņas uzmanību pievērsis tas, ka ministriju un valsts piešķīrumi medijiem plūst caur citiem komersantiem.

Dienesta pētniece Ilona Beizitere skaidroja, ka finansējums, ko piešķir ministrijas, ir veltīts konkrētiem mērķiem, piemēram, Finanšu ministrija (FM) līdzekļus ieguldīs, lai plašsaziņas līdzekļos aktualizētu nodokļu tēmu. Ņemot vērā, ka tā ir FM tiešā interese, šim mērķim tā piemeklē atbilstošus medijus. 

Savukārt deputāts Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka, neskatoties uz digitālo risinājumu pieaugumu, uzmanība jāvērš arī drukātajiem preses izdevumiem. Viņš atzīmēja, ka vēl joprojām reģionos ir cilvēki, kas presi lasa no “pirmās rindiņas līdz beidzamai rindiņai”. Tāpat aktualitāti saglabā LTV un LR. Līdz ar to, politiķa ieskatā, vajadzētu veidot atbalsta programmas, kas ir vērstas tieši uz reģionālajiem drukas medijiem. 

Politiķa idejai atbalstu pauda arī dienesta pētnieks Valtenbergs, piebilstot, ka reģionālo mediju atbalstam jāiekļauj arī finansējums digitāliem risinājumiem. Arī pētnieks uzskata, ka reģionālo mediju atbalsta programma sniegtu būtisku pienesumu, ja finansējumu piešķirtu pa tiešo plašsaziņas līdzekļiem.