Tautas partijā sākušās iekšējas debates par nacionālo jautājumu, tāpēc, iespējams, vajadzēšot to pārspriest, rīkojot politisko konferenci.
Tautas partijā (TP) sākušās iekšējas debates par nacionālo jautājumu, tāpēc, iespējams, vajadzēšot to pārspriest, rīkojot politisko konferenci.
TP līderis Andris Šķēle sestdien, 19.janvārī, to pauda Gulbenē, tiekoties ar reģionālo grupas laikrakstu “Dzirkstele”, “Alūksnes Ziņas”, “Madonas Ziņas”, “Ziemeļlatvija”, “Bauskas Dzīve”, “Zemgales Ziņas”, “Kursas Laiks” un “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktoriem un žurnālistiem.
TP politiskajā konferencē arī varētu noteikt, kā šajā jautājumā turpmāk darboties Saeimas TP frakcijai. A.Šķēle esot vīlies Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas atbalstītajā kursā nacionālajā jautājumā, jo tas esot “ceļš uz latviešu valodas pozīciju vājināšanos”. Viņu nespējot pārliecināt “piesegs ar valodnieku komisijām”.
“Latviešu valodas jautājums ir principiāli svarīgs. Latviski runā pasaulē tikai divi miljoni iedzīvotāju. Tik liberālu normu (attiecībā uz valodu, pilsonību) kā Latvijā nekur citur nav. Pie mums drīz jau būs tā – šodien naturalizējies, rīt pilsonis, parīt Saeimas deputāts,” saka A.Šķēle.Viņš pauda, “ja šajā jautājumā rīkos referendumu, tēvzemieši berzēs rokas un iegūs abi radikālie spārni”. Ja likums, kādu šodien to grib redzēt atsevišķi politiskie spēki, stātos spēkā, tad, pēc A.Šķēles domām, līdz ar to “sabiedrība tiktu šķelta”. “Kas varēs traucēt deputātam izpaust domas krieviski. Dzīs viņu no zāles ārā?” pauž A.Šķēle. Varot nonākt tikt tālu, ka “pie Saeimas priekšsēdētāja durvīm būs jāliek viņa fotogrāfija, lai dažs saprastu, ka tur ir darba kabinets, nevis labierīcības”.
