Pērn sporta dzīve Alūksnes rajonā ir kļuvusi aktīvāka. Mūsu sportisti startē ne tikai Latvijas sacensībās, bet arī aiz valsts robežām. Nevar teikt, ka ir bijuši labāki sasniegumi nekā 2000.gadā.
Pērn sporta dzīve Alūksnes rajonā ir kļuvusi aktīvāka. Mūsu sportisti startē ne tikai Latvijas sacensībās, bet arī aiz valsts robežām. Nevar teikt, ka ir bijuši labāki sasniegumi nekā 2000.gadā. Bet pozitīvi vērtējams ir tas, ka fiziskās aktivitātēs iesaistījušies vairāk cilvēku. Un lielākajās sacensībās ir arī vairāk skatītāju.
Tradicionālajā slēpojumā bija apmēram 200 dalībnieku. Tāpat ir daudz orientēšanās sportistu, kas startē seriālā “Horizonts”. Aktīvi ir basketbolisti, kas vasarā piedalās strītbola turnīros. SIA “Alta S” kopā ar sporta klubu “Sets” rīko sacensības, kur spēlē vairāki desmiti komandu. Skrējiens “Apkārt ezeram” un velokross par Kristapa Kegi balvu ir radījuši interesi arī citu rajonu sportistos. Pašvaldības organizē vasaras un ziemas sporta dienas. Autorallijā “4×4” piedalās profesionāli braucēji.
Lepojas ar labākajiem
Biatlonā, protams, priecē juniori: Kristaps Lībietis, Jānis Pleikšnis un Oļegs Pidhačnijs, kas Eiropas un pasaules čempionātā iegūst augstas vietas. Jaunie vieglatlēti Arturs un Kaspars Lazdekalns bija Eiropas olimpisko dienu dalībnieki. Jānis Ņekrasovs brauca starptautiskās jauniešu sacensībās. Grigorijs Melkumjans ir valsts čempions pauerliftingā. Latvijas orientēšanās izlases komandas dalībnieks ir Edgars Bertuks. Jaunatnes basketbola komandas starti Latvijas Jaunatnes basketbola līgā papildina sporta veidus, kur alūksnieši gūst panākumus. Tas ļauj ar cerībām domāt par šīgada startiem.
Sporta klubi ir dažādi
Alūksnes rajonā ir apmēram 40 sporta klubu, bet aktīvi darbojas tikai daži. Tajos apvienojušies domubiedri, kas pēc savas iniciatīvas klubus veidoja fizkultūras kolektīvu vietā. Protams, bumbu spēlēt vai sportot var arī bez kluba reģistrācijas. Ja nav vēlmes aktīvi sportot, organizēt nodarbības un sacensības, tad klubu darbība apsīkst.
Aktīvi strādā volejbolistu klubs “Sets”. Tam ir komanda, kas trenējas un spēlē savos un citu turnīros. Kluba “Velo” audzēkņi startē ne tikai vietējās sacensības, bet interesējas arī par līdzdalību valsts sacensībās. Vēl jauns ir “Lejasķipari”, kas organizē sacensības un piedalās citu klubu rīkotajos pasākumos. Senas tradīcijas ir orientieristu klubam “Alūksne”, kas rīko orientēšanās seriālu “Horizonts” un piedalās sacensībās Igaunijā. Pauerliftinga klubs “Silvestrs” var lepoties ar modernu aprīkojumu, treniņu nodarbībām un līdzdalību sacensībās. Vēl minams ir galda tenisa klubs “Lagūna”. Biatlona klubā “Alūksnes juniors” trenējas talantīgākie jaunie sportisti.
Var piesaistīt līdzekļus
Naudas trūkums kavē sporta klubu darbu. Alūksnes rajonā nav daudz uzņēmēju, kas var finansiāli atbalstīt sportistus. Tomēr klubiem ir tāda iespēja. 2001. gadā izveidojās vieglatlētu klubs. Bet “pazudis” ir futbolistu klubs “Marienburga”, arī ūdensmoto klubs “Neptūns”. Tie ir sabiedriskas organizācijas, kur visu nosaka pašiniciatīva. Ir jāorganizē treniņi un sacensības, meklējot atbalstītājus. Ja izdodas iesaistīt daudz dalībnieku un skatītāju, tad var cerēt, ka paliks arī līdzekļi kluba attīstībai Darbu apgrūtina neskaitāmas atskaites, kas sporta klubiem ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka ir jāalgo cilvēks, kas kārto dokumentāciju.
Rajonā sporta pasākumus organizē sporta apvienība “Alūksne”. Tā arī gatavo komandas un sportistus uz valsts čempionātiem un starptautiskām sacensībām. Tas nav iespējams bez sadarbības ar dažādu sporta veidu federācijām. Tāpat apvienības uzdevums ir uzņemt valsts vai starptautisku pasākumu sportistus.
Rajona padomes pārziņā ir biatlona centrs “Mežinieki”. Varbūt tā ir valsts politika, bet budžeta līdzekļu mērķfinansējumā sporta darbam nepietiek. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, tāpēc domāju, ka iedzīvotāji ir tiesīgi kaut ko saņemt atpakaļ.
Gatavosies Lauku sporta spēlēm
Šim gadam ir iesniegts līdzekļu pieprasījums sporta pasākumu organizācijai, klubu darba un labāko sportistu atbalstam. Uz pašvaldības budžeta līdzekļiem vispirms pretendē tie, kas Alūksnes vārdu nes lielajā sportā. Protams, vajadzību ir vairāk nekā iespējams apmierināt. Sporta norisēm var saņemt no 12 līdz 14 tūkstošiem latu . Šajā gadā notiks Lauku sporta spēles. Paredzot rajona komandu un individuālu sportistu līdzdalību tajās, vajag 400 latu ziemas un apmēram 800 latu vasaras sacensībām. Tāpēc izvērtēs, kam ir iespēja izcīnīt uzvaru vai vietu pirmajā desmitā.
Alūksnes rajons ir viens no mazākajiem valstī pēc iedzīvotāju skaita. Tātad mazs ir arī finansējums, ko rēķina uz vienu iedzīvotāju. Basketbola komandā ir tikpat dalībnieku visās vietās, bet uz sacensībām tos vieglāk var aizvest lielie rajoni. Tāpēc ceru, ka rajona padomes deputāti lietišķi izvērtēs visas vajadzības.
Atjauno un labiekārto sporta bāzes
Ir prieks, ka pašvaldības domā par labām sporta zālēm un bāzēm. Malienas, Mālupes, Pededzes, Trapenes, Virešu, Liepnas, Annas, Gaujienas, Ziemeru pagasts, Apes un Alūksnes pilsēta rīko sporta dienu, kad visiem ir iespēja piedalīties sacensībās. Martā Priekuļos notiks 22.Lauku ziemas sporta spēles. Tajās piedalīsies mūsu valsts labākie sportisti, jo bez viņu klātbūtnes zūd to jēga. Paredzams, ka sacensību nolikumā nebūs zemledus makšķerēšanas un pauerliftinga, varbūt nebūs arī kāda no galda spēlēm. Par lauku vasaras sporta spēļu norises vietu cīnās Aizkraukle un Aizpute.
Alūksnē notiks tradicionālie pasākumi: slēpojums, motokross “Vaidavas kauss”, riteņbraukšanas sacensības par Kristapa Kegi balvu, ko varbūt papildinās ar strītbola turnīru.
Augustā notiks Eiropas vasaras čempionāts biatlonā, kas būs Aizsardzības daudzcīņas federācijas pasākums. Uz to gaida ierodamies piecu līdz astoņu valstu apmēram 120 sportistu. Būs arī “Malienas kausi” orientieristiem, skriešanas un soļošanas festivāls apkārt Alūksnes ezeram.
Ziemā būs spartakiāde Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālo bruņoto spēku čempionāts slēpošanā un Latvijas čempionāts distanču slēpošanā. Pašvaldību sporta spēles notiks Pededzē. Būs arī rajona sporta spēles.
Alūksnes rajona padomes padomnieku sporta darbā Vilni Veļķeri uzklausījusi Mārīte Dzene
