Kas ir Lindoras tirgus? Nevienam igaunim tas nebūtu jāskaidro – visi zina šīs simtgadīgās tradīcijas vietu un laiku, un 28. oktobrī vienmēr ir klāt pircēji un pārdevēji.
„Apes novada amatnieki un mājražotāji uz šo tirgu devās sakarā ar Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projektu,” stāsta Apes novada domes projektu vadītāja Daiga Bojāre.
„Vispirms pārsteidza jau pati tirgus atrašanās vieta – priežu meža vidū, piecu ceļu krustojumā,” iespaidos dalās Apes tautas nama direktore Ilva Sāre, kura kopā ar Anitu Harju uzrunāja un iedrošināja Apes novada amatniekus un mājražotājus piedalīties tirgū. Nevarējām iedomāties, ka pārdevēju rindas te stiepsies kilometriem tālu. Šoreiz tika reģistrēti apmēram 700 tirgotāji.
Brauciena dalībnieki bija vienisprātis, ka gluži neticama ir produkcijas daudzveidība Lindoras tirgū. Mājdzīvnieki – sākot no kaķēniem un beidzot ar cūkām un kazām; no tautastērpiem un prievītēm līdz moderniem rokdarbiem; etnogrāfiski, antikvāri priekšmeti; grāmatas; koka izstrādājumi, milzīgi skalu grozi; Peipusa ezera zivis, ekosaimniecību veselīgā produkcija; kandža, karstvīns; sīpolu virtenes. Zvejnieks no Peipusa ezera Anatolijs Fiļipovs stāstīja, ka gadatirgos Igaunijā mājražotājiem tirgus nodevas neprasa. Viņš viesmīlīgi aicināja apeniešus atbraukt ciemos uz Peipusu. Igauņi – gan pārdevēji, gan pircēji – pārsteidza arī ar interesantajiem setu tautas tērpiem un muzicēšanu. Daži tirgotāji bija tērpušies viduslaiku mūku sutanās.
Pamanījām arī vairākus tirgotājus no Latvijas, kuri pārdeva maizi, konfektes, zivis, cepures. Viņi piedaloties jau vairākus gadus un atzina, ka latviešiem jāmāk igauņu tirgū ar savu piedāvājumu pārsteigt un atšķirties. Arī mēs redzējām, ka ne viens vien igaunis, uzzinot, ka prece ir no Latvijas, to nepirka, bet devās atbalstīt līdzīgu sava tautieša biznesu.
Projektā iesaistītajiem Apes, Trapenes un Gaujienas dalībniekiem tirgū bija rezervētas vietas, sagādāti galdi, atlika vien uzsliet nojumes un izlikt preces. Ar savu produkciju piedalījās pavisam 20 dalībnieki, no tiem vairāki arī paši tirgojās.
Lai pārdošana veiktos raitāk, cenas bija jau laikus pārrēķinātas igauņu kronās, bet uz dekoratīvām lapiņām uzrakstītos produktu nosaukumus igauniski bija pārtulkojusi Līga Maija Seņina. Igauņiem garšoja mūsu atvestie sieri, patika Modra Strauta klūgu groziņi, interesēja Gaujienas „Lienamas” lielogu dzērvenes, savukārt ar rokdarbiem konkurēt šajā plašajā tirgū nebija viegli. “Jauks tirgus, vienīgi sarunāties traucēja valodas atšķirības: jaunie igauņi nezina krievu valodu, bet vecākie uz to joprojām „skatās šķībi”,” iespaidos dalījās apeniete Ieva Kubuliņa, kura bija ļoti apmierināta par veiksmīgi pārdotajām bērnu zeķītēm.
„Tomēr pamanīti mēs tikām! Centāmies piesaistīt pircējus ar neparastāku savas tirdzniecības vietas noformējumu, dalījām informāciju par Api igauņu valodā, kā arī piedāvājām degustācijas. Mūs filmēja un intervēja Igaunijas televīzija,” stāsta Ilva.
Ļoti priecīga bija Anda Salaka, kura piedāvāja ”Jaunzemu” kopienas saražoto produkciju. “Visus dažādos kazu sierus pārdevām. Igauņi labi pirka arī mūsu koka izstrādājumus – dabas formu mēbeles, pieņēmām vairākus pasūtījumus to izgatavošanai,” viņa stāsta.
