Alūksnes novadā skolēnu pārvadāšanai vēlas divus 30 un 40 sēdvietu autobusus
Lai Alūksnes novada pašvaldībā nodrošinātu transportu skolēnu nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, pašvaldība nolēmusi piedalīties Latvijas – Šveices sadarbības projektā, iegādājoties tā saucamos Šveices autobusus.
Lielāko daļu izmaksu finansē Šveices valdība. Alūksnes novada pašvaldība apņemas nodrošināt līdzfinansējumu 10 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 27 000 latu. Pašvaldībā izlemts, ka pieteiksies uz divu autobusu iegādi. Viens no tiem būs ar 30 sēdvietām plus stāvvietas, bet otrs – ar 40 sēdvietām plus stāvvietas. Jaunos autobusus Alūksnes novads labākajā gadījumā saņems ap nākamā gada augustu.
Tikai skolēnu pārvadāšanai
Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols norāda, ka no 118 pašvaldībām tikai 59 ir iekļautas minētajā programmā.
“Mums novadā ir ļoti daudz nelielu autobusu ar 16 – 17 sēdvietām, bet nav lielāku autobusu ar 30 – 40 sēdvietām, tādēļ izvērtējot situāciju vienojāmies, ka novadam visvairāk nepieciešami šādi autobusi. Ja runājam par skolu optimizāciju un skolēnu pārvadāšanu, tad lielāki autobusi mums vairāk nākotnē noderētu,” stāsta L.Sīpols.
Viņš uzsver, ka šie autobusi būs paredzēti tikai skolēnu pārvadāšanai, nevis komerciāliem mērķiem.
“Autobusus varēs izmantot arī skolēnu ekskursijām, lai aizbrauktu uz dažādiem skolu pasākumiem. Ar 40 sēdvietu autobusu varēsim ērti pārvadāt ģimnāzijas pūtēju orķestra dalībniekus. To varētu izmantot arī sporta skolu audzēkņi, braucot uz sacensībām,” saka L.Sīpols.
Viņš atzīst, ka 40 sēdvietu autobusa izmaksas varētu būt ap 120 000 latu, bet 30 sēdvietu autobusam – ap 80 000 latu.
Jādomā par uzturēšanas izmaksām
L.Sīpols norāda, ka pašlaik 30 sēdvietu autobuss ir vien Jaunannā. Deputāts Jānis Nīkrencis Finanšu komitejā, skatot šo jautājumu, bija neizpratnē.
“Kāpēc vajadzīgs 40 sēdvietu autobuss, lai pārvadātu bērnus no vietas vietas uz otru? Es zinu, cik maksā tik liela autobusa uzturēšana, jo savulaik esmu strādājis sabiedriskā transporta uzņēmumā. Lielie autobusi tērē vidēji 30 litru dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem. Vēl jāveic apkopes, jāmaksā alga šoferim un divreiz gadā jāveic tehniskās apskates skate, kā tas autobusiem ir noteikts. Tādēļ būtu jāsarēķina: cik novads lietos autobusu un cik izmaksās tā uzturēšana,” secina J.Nīkrencis.
Izskanēja viedoklis, cik ilgi jaunie autobusi kalpos, piemēram, katru dienu braucot pa Mārkalnes pagasta grants seguma ceļiem.
Traucēs uzņēmējdarbībai?
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka pašvaldība ar šāda veida darbību neatbalsta uzņēmējdarbību.
“Mēs atņemsim pēdējo kapeiku tiem, kas pelna naudu ar pasažieru pārvadāšanu, lai gan pašlaik Alūksnes novada pašvaldībām ir gana daudz savu autobusu. Es nesaku, ka nevajag ņemt piedāvātos Šveices autobusus, bet tā ir pārdomas rosinoša darbība,” norāda A.Melders.
L.Sīpols piekrīt, ka situācija nav viennozīmīga.
“Mūsu pašmāju uzņēmuma SIA “TU Vidlatauto” autobusos biļetes cena ir krietni lētāka nekā tālsatiksmes maršrutu autobusos. Tālsatiksmes autobusos ir jāmaksā 60 santīmi par iekāpšanu vien. Ja bērns dzīvo 5 kilometrus no skolas un brauc ar tālsatiksmes autobusu, tad par 5 kilometru braucienu viņam ir jāmaksā ap 80 santīmiem. Turklāt visu laiku mēs nebūsim šajā krīzes situācijā, kad bērnus nekur nevedīsim. Iepriekš pagastu skolās pašvaldība apmaksāja skolēniem ekskursijas, lai paplašinātu bērnu redzesloku,” atminas L.Sīpols.
