Biedrība “Latvijas Lauku forums”, Latvijas Lauku sieviešu apvienība un Lietuvas Lauku kopienu asociācija veikušas pētījumu par mājražotāju uzņēmējdarbības kavējošiem un veicinošiem faktoriem. Tajā secināts, ka nesakārtotas likumdošanas dēļ Latvijā 72 procenti mājražotāju darbojas nereģistrēti.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala nepiekrīt šādam secinājumam vismaz attiecībā uz pārvaldes darbinieku kontrolēto situāciju Alūksnes un Apes novadā. “Tādas situācijas nav, un tā nevar būt, ka nereģistrētiem mājražotājiem būtu iespējas pārdot savu produkciju. Ja tādi būtu, tad viņi būtu kaut kur manīti. Alūksnes un Apes novadā ir reģistrēti 16 mājražotāji. Tie gatavo un pārdod pienu, gaļu, zvejas un augu izcelsmes produktus. Turklāt vairākiem mājražotājiem ir reģistrēti vairāki darbības veidi,” skaidro Dz.Gala.
Tiesa, reģistrēto mājražotāju skaits nav liels. Iespējams, taisnība ir Lauku sieviešu apvienības priekšsēdētājai Rasmai Freimanei, kura secina, ka Latvijas likumdošana bieži vien ir grūti saprotama cilvēkiem, kuri vēlas sākt mājražošanu. Viņa uzskata, ka tādējādi mazajos ražotājos tiek radītas bailes un arī nevēlēšanās reģistrēties. Mājražošanai noteiktās prasības praktiski neatšķiras no tām, kas ir jāpilda lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka ne Eiropas Savienības, ne Latvijas likumdošanā nav definēts termins “mājražošana”. Pētījuma autori iesaka likumdevējiem pārdomāt informācijas pasniegšanas veidu. Tam ir jābūt pieejamam un saprotamam.
