Jaunajā mācību gadā Jaunlaicenes pamatskolas skolēni savā pulciņā uzņēmuši bijušās Veclaicenes pamatskolas audzēkņus, kuriem pēc skolas slēgšanas nācās meklēt citu izglītības iestādi.
Nu rādās, ka pabērnu lomā nokļuvuši skolēni no paša Jaunlaicenes pagasta: pielāgojoties Veclaicenes pagasta bērnu iespējām nokļūt uz mācībām, mainīts stundu sākuma laiks, kas vienlaikus atņēmis iespēju nokļūt uz mācībām ar sabiedrisko transportu tiem Jaunlaicenes pagasta bērniem, kas dzīvo ārpus centra.
Ar šādu problēmu laikraksta „Alūksnes Ziņas” birojā vērsās kāda bērnu māmiņa, kas vēlējās palikt anonīma. Viņa atklāj, ka visus iepriekšējos gadus stundas sākušās pulksten 9.15. Skolēniem, kuri dzīvo vairākus kilometrus ārpus pagasta centra, tas ļāvis uz mācībām nokļūt ar autobusu, kas no Alūksnes autoostas atiet pulksten 8.30. Nu stundu sākums pārcelts uz pulksten 8.15, tādējādi radot situāciju, kad vecākiem bērni uz skolu jāved vai nu ar saviem privātajiem transportiem, vai arī jāliek ceļš mērot kājām.
Viens ir „lieks”
Mācību gada pirmajā dienā Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Rēdele solījusi, ka problēma ar transportu tiks risināta. Solījums turēts vien dažas pirmās dienas, kad visi astoņi bērni vecumā no 1. līdz 7.klasei nogādāti uz mācībām ar pagasta pārvaldes automašīnu. Vēlāk nolemts, ka ceļa mērošana līdz skolai tiks atvieglota tikai aptuveni pusei bērnu – tiem, kuru vecākiem nav sava privātā transporta. Birojā vērsusies māmiņa uzskata, ka tam par iemeslu kalpojis viens „liekais” bērns:, ņemot vērā, ka pagasta pārvaldes automašīnā ir septiņas sēdvietas, bet bērni – astoņi. Problēmu nolemts risināt, liekot vecākiem ar privātajām automašīnām pašiem rūpēties par bērnu nogādāšanu uz mācībām.
Šonedēļ prieki beigušies arī pārējiem vecākiem. Viņiem paziņots, ka ar pagasta pārvaldes mašīnu uz skolu vairs netiks vests neviens bērns, aizbildinoties ar lielajām izmaksām, nelietderīgu transporta izmantošanu un pagasta pārvaldes šoferim radīto nepieciešamību celties agrāk, nekā vajadzīgs. „Mūsu bērnus jau par bērniem neuzskata,” savu sašutumu pauž māmiņa. „Man jāmaksā sava nauda, jāmeklē iespējas, kā izvadāt bērnus, un nevienu neinteresē, cik tas maksā un vai varu to atļauties.” Viņas stāstu apstiprina vēl viena bērnu māmiņa, kas tika uzrunāta, cenšoties noskaidrot, kā pagasta pārvalde risina šo jautājumu.
Katram sava versija
Tiesa, Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja D.Rēdele noliedz, ka šeit būtu kādas problēmas. „Pagasts katru rītu brauc un ved bērnus! Kas tā par melīgu informāciju?” viņa taujā, ik pa laikam sarunas gaitā mēģinot noskaidrot to vecāku identitātes, kuri vērsušies pēc palīdzības laikrakstā. Mazliet citādāka versija par bērnu nokļūšanu uz skolu ir Jaunlaicenes pamatskolas direktorei Gaļinai Straumei: lai gan pagasta pārvalde kādu laiku nodrošinājusi bērnu nokļūšanu uz mācībām, šobrīd panākta vienošanās ar skolotāju, kas, braucot uz darbu no Alūksnes, paņem pa ceļam tos bērniņus, kuru vecākiem privātā transporta nav. To apstiprina arī birojā vērsusies māmiņa, kas vērš uzmanību uz to, ka tas iespējams tikai kā pagaidu variants: tā kā viens no bērniņiem šobrīd slimo mājās, tad skolotājas automašīnā vietu pietiek, bet, tiklīdz viņš atveseļosies, atkal kāds no bērniem kļūs „lieks”.
