Premjerministrs Andris Bērziņš šogad pēdējo reizi pagājušajā nedēļā bija uz tikšanos aicinājis reģionālo masu mediju pārstāvjus.
Premjerministrs Andris Bērziņš šogad pēdējo reizi pagājušajā nedēļā bija uz tikšanos aicinājis reģionālo masu mediju pārstāvjus.
Sarunā skaidri varēja jaust tendenci apkopot gada laikā padarīto, iezīmējot nākamā valsts budžeta aprises. Tāpat nenoliedzami jūtams, ka nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads – žurnālistus vairāk nekā jebkad interesēja partiju lietas.
Labā vairāk
Tradicionāli, aicināts nosaukt šāgada valdības darba divas neveiksmīgākās lietas, premjers uzsvēra, ka labprātāk nekonkretizētu, bet runātu par vispārējiem procesiem, kas izdevušies un kas – nē.
“Protams, labā ir nesalīdzināmi vairāk,” viņš teica. “Nav neapmaksātu programmu, nav iztrūkuma. Izskatās, ka budžeta deficīts būs mazāks nekā gada sākumā plānots – 0,5 līdz 0,8 procentu robežās. Tas nodrošinājis stabilitāti valstī un tās attīstību.” Gada lielākā “neizdošanās” esot fakts, ka pietiekami strauji nav izdevies virzīties uz priekšu privatizācijas lietās. “Daudz politisko batāliju saistītas ar to,” viņš atzina. Jo ātrāk mēs tiktu galā ar privatizācijas lietām, jo atklātāka kļūtu politika. Tas paliek nākamā gada uzdevums.”
Premjers uzsvēra, ka nav nekāda pamata ažiotāžai par budžeta deficītu, kas “pats par sevi nav nekāds bieds. Ir tikai jākontrolē tā apjoms”.
Zaļais zibens
Jautāts par Terehovas robežpunkta ilgstoši bojātajām novērošanas kamerām, uz žurnālistu mēģinājumu ieteikt šo lietu sakārtošanai atvēlēt līdzekļus no neatliekamiem gadījumiem paredzētā finansējuma, A.Bērziņš izteicās nedaudz ironiski: “Varbūt mēs šo jautājumu arī apsvērtu, ja kāds būtu vērsies valdībā ar informāciju par īpaši zibens nestabilu zonu šai apkārtnē. Diemžēl līdz šim neviens šāds iesniegums nav saņemts. Ja nopietni – ir skaidrs, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami finansiālo līdzekļu, lai šīs lietas sakārtotu. Pašlaik ir informācija, ka pret septiņām līdz astoņām amatpersonām ir ierosināta dienesta izmeklēšana. Ministriem Marekam Segliņam un Gundaram Bērziņam dots mēnesis laika, lai pēc tam valdībā par to ziņotu.”
Tikšanās dalībnieki gan bilda, ka “zibeni” redzējuši savām acīm – tas “esot bijis zaļš”, turklāt kaut ko pieregulējis kamerās gan pirms, gan pēc dažu kravas automašīnu robežas šķērsošanas.
Bez vainas vainīgs
Lai gan premjerministrs uzskata, ka studiju kreditēšanai valstī nekādas galvassāpes nevajadzētu sagādāt, klātesošie šim viedoklim oponēja. “Kontā laikus neienākot naudai, bankas sāk skaitīt soda procentus. Kur te vainīgs students, ja saņēmis garantijas par mācību kredītu? Iznāk – bez vainas vainīgs,” skaidrību vēlējās rast pārstāvis no Dobeles. “Naudas studiju kreditēšanai nav kļuvis mazāk. Valsts fondā problēmu nebija. Minētie varētu būt atsevišķi gadījumi ar komercbankām, kas jāizvērtē konkrēti. Domāju, nav kārtībā procedūra,” skaidroja A.Bērziņš.
Izglītība žurnālistus interesēja arī vairākos citos aspektos. Ventspilnieki bažījās, kā nākotnē būs ar viņu augstskolas finansēšanu. Šogad Aivars Lembergs par šo jautājumu iesniedza prasību tiesā. “Faktiski šis bija pirmais gads, kad Ventspils augstskolu sāka finansēt no valsts līdzekļiem. Nākamā gada budžetā paredzēts finansējums pilnā apjomā – ar to nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija,” stāsta A.Bērziņš.
Lauku skolu datorizācijas panākumi bieži tiekot “pierakstīti” finansu ministram Gundaram Bērziņam. Kā tad ir patiesībā? “Latvijas izglītības informācijas sistēmas (LIIS) projekts tika uzsākts Jāņa Gaigala laikā, 1997.gadā. Pašreizējā valdība turpina projekta attīstību,” skaidro A.Bērziņš. “Nav īsti pareizi pierakstīt laurus kādam vienam.” Nākamā gada budžetā infosistēmas attīstībai paredzēti vairāk nekā divi miljoni latu. Premjers prognozē, ka jau gada beigās visas Latvijas vidusskolas un liela daļa pamatskolu būs datorizētas. Cits jautājums, ka pirmie skolās uzstādītie datori jau novecojuši un nolietoti. Tomēr A.Bērziņš norāda, ka projekts attīstās kā bāze modernu tehnoloģiju ieviešanai Latvijā. Pārmetumus par nepietiekamu pieaugušo tālākizglītības attīstību premjerministrs noraidīja ar frāzi: “Sistēmu var uzlabot bezgalīgi.” Viņš uzsvēra, ka tālākizglītību un pārprofilēšanu ir mēģināts tuvināt cilvēkam, jo ir nesalīdzināmi dārgāk braukt izglītoties uz Rīgu. Tikai pašu reģionālo Nodarbinātības valsts dienestu ziņā esot iniciatīva rīkot kādus konkrētus kursus, uzaicinot kvalificētus pasniedzējus.
Bažījās par grāmatām
“Kāpēc grāmatu ražotāji ir “palaisti savā vaļā”?” – šis jautājums aktuāls visiem Latvijas vecākiem, sevišķi tiem, kuru bērni ir sākumskolas vecumā. Izdevēji ražo skaistas, ilustrētas, bet dārgas un smagas grāmatas. Skolas somas svars jau sen neatbilst nekādām normām, ja runa ir par pirmklasnieku. “Šī problēma ir nūja ar diviem galiem,” atzina A.Bērziņš. “No vienas puses, jums ir taisnība. Tomēr nav mazsvarīgi, lai mācību grāmata izskatās interesanta. Mūsu uzdevums ir meklēt, kā palētināt grāmatas cenu un ierobežot izmērus. Pašlaik ir pasūtīts zinātniski metodoloģisks pētījums par to, cik sver skolas soma. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākamā gada martam uzdots iesniegt informāciju par iespējām standartizēt mācību grāmatas.” Pēc A.Bērziņa domām, arī pašvaldībām vajadzētu domāt, kā atvieglot mazāko skolēnu somas. Iespējamais variants – otras grāmatas iegāde skolu bibliotēkām. Tad mazie zinības apgūtu no vienas grāmatas mājās, no identiskas otras – skolā.
Ceļi un vide
Vienmēr aktuāls ir jautājums par ceļu kvalitāti Latvijā. Šoreiz sarunas izvērsās par ISPA programmas līdzekļu izmantošanu šim mērķim. Tie tiek novirzīti diviem mērķiem – starptautiskā kartē iezīmētu ceļu, arī dzelzceļu, uzlabošanai un vides projektiem. “Šī ir unikāla iespēja trīs ceturtdaļas no ieguldītajiem līdzekļiem saņemt atpakaļ kā neatmaksājamu dāvinājumu,” skaidroja A.Bērziņš. “Vienu ceturtdaļu sedz valsts. Gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības ministrija veiksmīgi šo iespēju izmanto. Piemēram, ceļš pie Lilastes ir pilnībā rekonstruēts par ISPA līdzekļiem. Visdrīzākajā laikā tiks parakstīts projekts par 111 miljonu eiro ieguldīšanu dzelzceļa atjaunošanā.” Arī pašvaldības varot kandidēt uz šiem līdzekļiem. Virkne Abavas un Gaujas baseinā esošās jau izmantojušas tos, lai uzbūvētu attīrīšanas iekārtas. Tāpat iespējams saņemt arī pašvaldības līdzekļus atkritumu saimniecības modernizācijai, kā arī ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas uzlabošanai. Par vietējas nozīmes autoceļiem gan jārūpējas pašiem – uz tiem ISPA līdzekļi neattiecas.
Zāles un veselība
Nākamā gada budžetā paredzētais līdzekļu palielinājums veselības aprūpei par 21,4 miljoniem latu diezin vai spēs atrisināt visas samilzušās problēmas šajā jomā. Pašreizējo jucekli premjers skaidro divējādi – notiek slimokasu pārstrukturizēšanās un gatavojas tā sauktā māsterplāna ieviešanai dzīvē. Decembrī notiks māsterplāna prezentācija, kas nākotnē ļaus koncentrēt valsts finansiālos līdzekļus pareizajos virzienos,” bilda A.Bērziņš.
Žurnālistu pārmetumus par rindām, piemēram, pēc endoprotēzēm, kuras gaida arī jauni cilvēki, premjers ieteica risināt pašvaldībām sadarbībā ar slimokasēm, nopērkot nepieciešamo protēžu skaitu. Klātesošie gan skeptiski vērtēja šo A.Bērziņa Rīgas pašvaldībā gūto pieredzi, jo “finansiālais seguma deķītis laukos pašvaldībām ir daudz šaurāks nekā Rīgā. Parausi uz vienu pusi, nosals otra.”
“Katrai pašvaldībai pašai jāizšķir, kas ir tās prioritātes. Ja jauns cilvēks ir invalīds, viņš ir sociālās palīdzības saņēmējs. Kļūstot darbspējīgs, viņš top par nodokļu maksātāju,” atbildēja A.Bērziņš.
Arī deviņu procentu likmes ieviešanu zāļu ražotājiem A.Bērziņš vērtē nevis kā zāļu sadārdzināšanos lietotājiem, bet gan kā biznesa vides uzlabošanas mēģinājumu, pēc kura tie kļūst konkurētspējīgāki ārējā tirgū.
Ja zāles eksportē, ražotājam pēc likmesieviešanas rodas iespēja saņemt atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas ļautu par sešiem līdz septiņiem procentiem pazemināt iekšzemē ražoto zāļu pašizmaksu. Tātad arī Latvijā nopērkamajām pašu ražojuma zālēm vajadzētu kļūt nevis dārgākām, bet lētākām. Līdz šim Latvijas ražotāji konkurences cīņā ar amatbrāļiem ārzemēs neglābjami zaudēja,” uzsvēra A.Bērziņš.
Bez komentāriem
Uz dažiem jautājumiem atbildes bija tik īsas, ka tās var salīdzināt ar to, ko premjers sniedza jautājumā par Liscova slepkavības lietu: “Es nekomentēšu!” Gan šajā, gan Laukrozes lietā slepkava esot zināms, bet vēl jāveic izmeklēšana.
Kalsnavas spirta rūpnīcas un vietējo iedzīvotāju likteņi saistībā ar to? “Valsts privātā biznesā neiejaucas. Cik zinu, spirta rūpnīca atzinusi savus pārkāpumus. Nekādu citu prognožu man nav,” teica A.Bērziņš.
Policijai trūkst degvielas? “Tas ir jautājums, cik racionāli ir tērēts piešķirtais, jo jau šogad Iekšlietu ministrijai palielināti līdzekļi,” teica A.Bērziņš. Cik pamatotas ir sabiedrībā valdošās baumas, ka “Latvijas ceļš” (LC) un Tautas partija nākamajās vēlēšanās startēs kopā? “Pilnīgi nepamatotas,” uzsver premjers. “LC nācis klajā ar radikāliem grozījumiem partiju finansēšanā. Gribam padarīt šīs shēmas caurspīdīgas, saprotamas, bez blēdībām.”
Par labo nodomu realizāciju un iespējām jau vistuvākajā nākotnē lems laiks un tuvās vēlēšanas. Bet premjers novēl visiem ražīgu gada nogali un laimīgu jauno gadu.
