Viņu mēdz dēvēt par visu ūdeņu biedu, jo – kur šī zivs sāk populāciju, tur atkarībā no ūdenstilpes lieluma izzūd viss dzīvais, ieskaitot gliemežus, dēles, vardes un pirmām kārtām zivis. Turklāt maksimāli ātri. To paveic rotans.
Ikru un mazuļu kārumnieks
Galvenokārt rotans iznīcina citu zivju iznērstos ikrus un tikko izšķīlušos mazuļus. Notiesāts tiek viss, ko vien var dabūt asi zobainajā un lielajā mutē (pretēji savam mazajam izmēram). Pastāv uzskats, ka šī zivs ievazāta ar makšķernieku palīdzību, bet pārsvarā tā dzīvo Tālajos Austrumos. Visticamāk, šo melno darbu paveikuši gājputni, pie kuru spārniem, kājām vai pleznām pielipuši zivju ikri. Galvenais ir pacensties mūsu ūdeņos neielaist šo zivi fiziski. Ja tas notiktu, iespējams, nākamajām paaudzēm rastos lielas problēmas.
Dzīvelīgs, bet garda gaļa
Līdztekus alkatīgajai rijībai rotanam ir vēl kāda izcila īpašība – izdzīvošanas spējas. Pazīstamais dabas pētnieks un biologs Māris Olte savulaik vienu tādu noķēris un ievietojis ledusskapī, kur noturējis četras diennaktis. Jebkura zivs pēc šāda laika un tādā vidē būtu sen gājusi bojā, bet rotans, palaists ūdens vannā, pēc neilga brīža sāka brīvi plunčāties. Pirmie ar šo zivi Latvijā sastapās Latgales puses makšķernieki. Kāds saimnieks, kam pieder neliels piemājas dīķis, vienā no copes reizēm noķēris rotanu. Pēc ziņu ievākšanas sapratis, ka pārējām zivju sugām lemta droša iznīcība, tādēļ, lai tiktu vaļā no nevēlamā viesa, nolemts dīķi nosusināt līdz pēdējai ūdens lāsei, bet spuraines vienkārši pārdot.
Tā arī izdarīts, un dīķis stāvējis sauss nepilnus trīs mēnešus. Protams, neviens neiedomājās par itin biezo dūņu slāni, kas sedza ūdenstilpes dibenu, tāpēc varu iedomāties neizsakāmo «prieku», kad jau pirmajā minūtē rotans bija pieķēries! Šai zivij ir izcila izturība pret skābekļa trūkumu. Tomēr rotanam ir arī kāda pozitīva iezīme – tam ir balta un garšas ziņā ļoti patīkama gaļa.
Zobu rindas kā asas žiletes
Rotans iekļauts arī rekordzivju skaitā un ņemts uzskaitē kā Latvijas pamatzivs. Līdz šim reģistrētais rekords bija 0,3 kilogrami. Savukārt kāds Balvu puses vīrs pamanījies pieveikt vēl maktenāku eksemplāru, kas nofiksēts kā 29 centimetrus garš un 390 gramu smags.
Gan piebilstams, ka 2002. gada likumprojektā apstiprināts – Latvijas teritorijā zivīm, kas nav sasniegušas kilograma svaru, rekordi netiek fiksēti. Taču tūlīt gribas teikt – kāpēc dažādos preses izdevumos tie tomēr eksistē? Atklāti sakot, rotana paskats gan ir pretīgs, un es neieteiktu bāzt pirkstu pat neliela eksemplāra mutē, lai izvilktu āķi, jo zobu rindas kā augšā, tā apakšā pielīdzināmas asām žiletēm.
Ja domājat doties šīs zivs «medībās», rēķinieties, ka pārsvarā tās uzturas stipri dūņainās un zālainās vietās. Ņem uz visparastāko slieku, un tām ir pilnīgi vienalga – rīts, pusdienlaiks vai vakars.
