Maskava, 15.jūl., LETA–NEWSRU. Ja Krievijā tiks pieņemts likums par kompensācijām terorisma apkarošanas operāciju upuriem, Eiropas Cilvēktiesību tiesa varētu pārtraukt pieņemt prasības no cietušajiem Krievijas pilsoņiem, paziņoja Krievijas pārstāvis Strasbūras tiesā Georgijs Matjuškins preses konferencē pēc pirmdien notikušās Tieslietu ministrijas un Konstitucionālās tiesas pārstāvju apspriedes.
Pēc viņa teiktā, starpresoru darba grupa pašlaik izstrādā likumprojektu par kompensācijām terorisma un terorisma apkarošanas operāciju upuriem, ziņo aģentūra ITAR-TASS. 2004.gadā līdzīgs likums tiks pieņemts Turcijā, un pēc tam Strasbūras tiesa pārstāja izskatīt to cilvēku sūdzības, kuri bija cietuši karadarbībā pret Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem, norāda aģentūra.
Matjuškins pauda viedokli, ka Eiropas tiesneši pārkāpj savas kompetences robežas, izskatot lietas par notikumiem Čečenijā. Pēc viņa teiktā, Eiropas tiesneši par pamatu ņem prettiesisku prezumpciju, ka katrs bezvēsts pazudušais ir ticis nogalināts. Viņaprāt, šis fakts vispirms jākonstatē saskaņā ar Krievijas likumiem.
Krievijas pārstāvis Strasbūrā norādīja, ka lēmumos čečenu iesniegtajās lietās Strasbūras tiesneši balstās uz izstrādāto praksi citos vietējos konfliktos Eiropā, piemēram, Ziemeļīrijā, Turcijas Kurdistānā un Kiprā.
Krievija joprojām ieņem pirmo vietu Strasbūras tiesā iesniegto prasību skaita ziņā no saviem pilsoņiem, kuri nav panākuši taisnību dzimtenē. Lielākajā daļā lietu, kuras nonāk līdz izskatīšanai, Krievija zaudē. Pēdējos gados Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi vairākus desmitus lēmumu Čečenijas iedzīvotāju ierosinātajās lietās, piespriežot prasītājiem kompensācijas no 5000 līdz 10 000 eiro (3500 līdz 7000 latu) apmērā. Strasbūras tiesas lēmumi ir obligāti Krievijas varas iestādēm.
Attiecībā uz Matjuškina apgalvojumu, ka slepkavības fakts “vispirms jākonstatē saskaņā ar Krievijas likumiem”, var citēt izrakstu no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma “parastā čečenu lietā”. “Krievijas valdība nav sniegusi nekādus paskaidrojumus par (mierīgo iedzīvotāju) nāves apstākļiem un nav pamatojusi karavīru rīcību, pielietojot pārmērīgu spēku”, teikts tiesas slēdzienā kādā 2007.gadā Strasbūras tiesā izskatītā čečenu lietā.
Šādi formulējumi iekļauti faktiski visos tiesas lēmumos: spriežot pēc visa, Krievijas vadība nesniedz Strasbūrai nepieciešamās ziņas. Jāšaubās, vai pēc likuma pieņemšanas šī nostāja mainīsies arī attiecībā uz Krievijā izvirzītajām prasībām.
