Pagājušās nedēļas nogalē vēja brāzmas nepasaudzēja vienu no izcilākajiem Apes apkārtnes dižkokiem – „Dzenīšu” dižvītolu.
Troses, ar kurām 2002.gadā vītola galvenos žuburus sastiprināja SIA „Apes koks” meistari, šoreiz nebija spējušas glābt. Koks, kurš tiek uzskatīts par dižāko balto vītolu sugas pārstāvi Eiropā, no saviem vairāk nekā divdesmit žuburiem zaudējis astoņus.
Apes pašvaldības un mežu dienesta speciālisti apspriedās, kā labāk sastiprināt atlikušo koka vainaga daļu. Domes komunālās nodaļas darbinieki Anitas Harju un Edītes Meisteres vadībā ceturtdien sakopa vītola nolūzušos zarus, bet nokritušās troses tika savilktas ap atlikušajiem žuburiem. Šos darbus veica Andris Cekulis, Mareks Grandavs, Agnis Oto, Valdis Kalekaurs, kā arī Inita Ciemeze un Velga Orlova.
Mežsargs Ivars Ķelpis uzskata, ka būtu nepieciešams sastiprināt zarus arī vēl augstākā līmenī virs zemes. „Tam nepieciešami apmēram 50 metri troses. Mēs būtu priecīgi, ja atrastos kāds sponsors, kas palīdzētu šo trosi sagādāt, tad vītols būtu vairāk nodrošināts pret tālāku sašķelšanos,” saka A.Harju.
Vairāk nekā 120 gadus vecais vītols, kura apkārtmērs 8,70 metri, par spīti lielajam dobumam stumbrā līdz šim bija izturējis visas vētras. Jāpiebilst gan, ka 1992.gadā vētra nolauza blakusesošo dižvītolu, kurš pēc apkārtmēra bija vēl lielāks par šo. Arī no netālās piecu dižvītolu rindas pie „Lielanšiem” vairs palikuši tikai četri. Visi šie koki savulaik stādīti kā robežzīmes starp saimnieku zemes īpašumiem.
„”Dzenīšu” dižvītols joprojām ir ļoti iecienīts tūrisma objekts. Arī tajā laikā, kamēr strādājām koka sakopšanā, pie tā ieradās tūristi no Siguldas, Nīderlandes, kā arī Amerikas latvieši. Izcilais koks ir iekļauts arī apskates maršrutā, ko brauks skatīties Latvijas Puķu draugu svētku dalībnieki, tādēļ cenšamies vētras postījumus sakopt,” saka A.Harju.
