Aprīlī visās Alūksnes novadu veidojošajās pašvaldībās notiek novada projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā iedzīvotāji var iepazīties ar projektu, izteikt priekšlikumus, katrā no pašvaldībām rīkos arī iedzīvotāju sapulces.
Joprojām aktuāls jautājums ir, vai Alūksnes novadā būs 15 vai 16 pakalpojumu pārvaldes. 16 pārvaldes – tas nozīmē, ka katrā pašvaldībā viena (arī Alūksnē), kur iedzīvotājiem saņemt līdzšinējos pakalpojumus, un atsevišķi Alūksnē vēl novada dome. Savukārt 15 pārvaldes – visos pagastos, bet Alūksnē tikai novada dome. Par to savstarpēji nespēj vienoties Alūksne un pagasti. Alūksnes politiķi vēlas 15, pagasti – 16. Kādi ir argumenti 16 pārvalžu lietderībai un kas notiks pēc sabiedriskās apspriešanas – par to saruna ar novada projekta vadošās pašvaldības – Mālupes – vadītāju Ivetu Priedi.
– Kāpēc pagastu pašvaldības jau ilgāk kā gadu aizstāv 16 pārvalžu modeli?
– Ja domājam par pārmaiņām, tad jāmainās visiem, arī lielākajai no pašvaldībām- Alūksnes domei. Var atstāt visu, kā bijis, bet tad nevar būt runa par kvalitatīvām izmaiņām. 15 pārvalžu modelis paredz gandrīz automātisku pilsētas domes administrācijas pārtapšanu par novada domes administrāciju. Mēs nepieļaujam domu, ka pašreizējā pilsētas domes administrācijā būtu tik neefektīvi nodarbināti cilvēki, kuri novada administrācijā būtu gatavi uzņemties daudzkārt lielāku slodzi un pilsētas teritorijā risināmajām problēmām pievienot arī pašreizējos pagastos risināmos jautājumus. Alūksnē dzīvo gandrīz puse novada iedzīvotāju, kuru ikdienas jautājumi būs jārisina arī pēc novada izveidošanās. Ja Alūksnes iedzīvotājiem aktuālas ir apkures, centralizētās ūdensapgādes, ielu tehniskā stāvokļa problēmas, tad pagastu iedzīvotājiem prioritāri ir citi jautājumi. To risināšanā pilsētas domes darbiniekiem pieredzes var nebūt. Pārejas periodā fiziski nebūs iespējams šo pieredzi momentā iegūt, vēl grūtāk būs izprast lauku teritoriju un pilsētas atšķirības.
Māc arī bažas, ka, risinot saimnieciskos jautājumus, lauku teritoriju problēmas risinās pēc pārpalikuma principa. Pagastu pašvaldības nav pārliecinātas, ka, pieņemot novada budžetu, ievēros attālāko teritoriju intereses, jo dažu šā brīža domes deputātu darbība nav radījusi pārliecību par vēlmi vienlīdzīgi ievērot lauku un pilsētas intereses. Novadā nav pieņemama situācija, ka tiek sapludināta lēmējvara un izpildvara. Tādējādi zūd iespēja pieņemt kvalitatīvus lēmumus un nodrošināt pilnvērtīgu šo lēmumu izpildes kontroli. Pašvaldību vadītāji ir vairāk orientēti uz saimniecisku jautājumu risināšanu, bet pilsētas lēmējvara vairāk ir politizēta.
– Jūsuprāt, kādēļ 16 pārvalžu uzturēšana neizmaksās dārgāk nekā 15?
– 16 pārvalžu modelis nozīmē, ka novada administrāciju veido no visu 16 apvienojušos pašvaldību administratīvajiem darbiniekiem un rajona padomes administrācijas, izvēloties profesionālākos cilvēkus atbilstošos amatos. 16 pārvalžu modelis 2009.gada budžetā neprasa nekādus papildus izdevumus, jo visas pašvaldības administratīvos izdevumu ir plānojušas atbilstoši savam darbinieku skaitam un atalgojumam.
Nav korekti salīdzināt pilsētas un pagastu administratīvās izmaksas. Pilsētā katras funkcijas nodrošināšanai darbojas dienests, uzņēmums vai nodaļa. Šo cilvēku darba nodrošināšana – alga un saimnieciskie izdevumi – netiek pierēķināti pašvaldības administrācijas izdevumiem. Piemēram, Alūksnes domes attīstības nodaļas darba nodrošināšanai nopirka atsevišķu ēku! Pagastos ar saimnieciskajiem jautājumiem parasti jātiek galā vienam speciālistam. Salīdzinājumam: par Alūksnes ielām rūpējas “Spodra”, bet pagastā ir viens ceļu meistars uz nepilnu slodzi. Komunālos jautājumus pilsētā risina uzņēmums “Rūpe”, bet pagastos – viens cilvēks, saimniecības daļas vadītājs. Un tā varētu turpināt. Pagastos visi šie darbinieki ir administrācijas sastāvā. Par šo cilvēku kompetenci liecina daudzskaitlīgie pagastu attīstības projekti. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāku procentu budžetā veido pārvaldes izdevumi. Būtiskas atšķirības pakalpojumu nodrošināšanā un izmaksās rada iedzīvotāju blīvums pašvaldības teritorijā. Alūksnes pilsētā 2008.gada sākumā bija 641,5 cilvēki uz kvadrātkilometru, Alūksnes rajonā – 10,8, bet pagastos iedzīvotāju blīvums svārstās no 3,5 Mārkalnē līdz 9,9 Annā.
– Kas notiks, ja pilsēta un pagasti nespēs vienoties?
– Tad projektu tāpat iesniegs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, bet par galīgo pārvalžu skaitu būs jālemj jaunā novada domei.
Novadi Latvijā neveidojas pēc vienota parauga. Alūksnes novads ar 16 pašvaldībām būs viens no lielākajiem pēc apvienoto pašvaldību skaita, tāpēc mēs uzskatām, ka ļoti būtiski ir panākt plašāku skatījumu uz visa novada interesēm. Nākamajai novada domei jāspēj saskatīt tās iespējas, kā ar esošo finansējumu, izmantojot radošu pieeju, nepazemināt iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti.
– Aprīlī notiek Alūksnes novada projekta sabiedriskā apspriešana. Kas ar projektu notiks pēc tam?
– Jā, katra pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, kurā vietā projekts publiski pieejams ikvienam interesentam. Pārsvarā tās ir pašvaldības un bibliotēka, Alūksnē – arī ģimnāzijā un vidusskolā. Ar projektu var iepazīties arī Alūksnes rajona padomes interneta mājas lapā www.aluksne.lv . Aprīlī katrā pašvaldībā organizēsim iedzīvotāju sapulces- datumi tiks iepriekš izziņoti. Tajās piedalīsies attiecīgās pašvaldības vadītājs, atsevišķi citu pašvaldību vadītāji un prezentēs novada projektu. Pēc tam visas pašvaldības Mālupei kā projektu vadošajai pašvaldībai iesniegs informāciju par notikušajām sabiedriskajām apspriešanām un iedzīvotāju priekšlikumus. Tad taps ziņojums, ko pievienosim projektam un iesniegsim projektu ministrijā.
Projekta sākotnējā versija tika publiskota jau pērn rudenī. Kopš tā laika līdz šim brīdim projekts saturiski ir būtiski papildināts, piemēram, ar dažādu speciālistu iesniegtajiem datiem.
– Kas iedzīvotāju dzīvē mainīsies, dzīvojot Alūksnes novadā?
– Vismaz šā gada laikā iedzīvotājiem nekas nepasliktināsies – kas būs vēlāk, to pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos grūti prognozēt. Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji pagasta centrā saņems visus pakalpojumus, piemēram, varēs nomaksāt zemes nodokli, kārtot sociālos jautājumus un citu. Manuprāt, tieši to iedzīvotājiem ir svarīgi dzirdēt, tādēļ to stāstīsim arī sapulcēs. Pakalpojumu kvalitāte var pat uzlaboties, novada domē nodarbinot patiesi profesionālus darbiniekus.
– Projektā 50,89 procenti novada budžeta paredzēti darba samaksai pārvaldes darbiniekiem. Kas tad paliks iedzīvotājiem, attīstībai?
– Tas ir tas pats skaidrojums par izmaksām, ka Alūksnē katras funkcijas veikšanai ir sava nodaļa, dienests, pagastā šos darbus dara viens cilvēks. Tādēļ arī procentuāli veidojas šāds skaitlis. Iespējams, kādi no esošajiem administrācijas darbiniekiem visās pašvaldībās, izveidojot novadu, paliks bez darba. Savukārt profesionālākajiem ar atbilstošām iemaņām un zināšanām būs iespēja strādāt novada domē.
– Lai nodrošinātu sociālo darbu, novadā plānots darbā pieņemt jaunus sociālos darbiniekus, veidos arī mobilās brigādes aprūpei mājās.
– Tādas ieceres ir, jo pašvaldībās uz vietas sociālie darbinieki paliks. Tā kā sociālajam darbiniekam nepieciešama atbilstoša izglītība, iespējams, kaut kur būs viens sociālais darbinieks uz diviem pagastiem. Tomēr šis ir arī strīdīgs jautājums, jo esošais sociālais darbinieks zina sava pagasta iedzīvotājus, viņu dzīves apstākļus, bet jaunajam būs nepieciešams laiks, lai to visu izzinātu.
– Pēc kādiem principiem novadā plānots veidot jaunas nodaļas, piemēram, Attīstības nodaļu, Sporta, Juridisko, Īpašumu nodaļu un citas?
– Personīgi es jau no pirmsākumiem esmu atbalstījusi to, ka novada struktūrā uz amatiem ir jāsludina konkurss, lai var pieteikties ikviens interesents un var izvēlēties profesionālākos. Un es neesmu vienīgā, kas tā domā. Kāpēc gan kāds pagastā strādājošs labs darbinieks, piemēram, projektu rakstītājs, nevarētu pretendēt strādāt novada domē? Ja gribam atstāt visu, kā ir, tad nomainām Alūksnes pilsētas domei nosaukumu uz Alūksnes novada domi un būs 15 pakalpojumu pārvaldes. Protams, arī šā jautājuma izlemšana par konkursu sludināšanu būs jāizlemj jaunā novada deputātiem.
– Pati kandidēsiet Alūksnes novada domes vēlēšanās?
– Likums nosaka, ka pakalpojumu pārvaldes vadītājs nedrīkstēs būt novada domes deputāts, lai izpildvaru nodalītu no lēmējvaras. Līdz šim pašvaldības vadītāji automātiski bija rajona padomes locekļi. Tādēļ novada domes sastāvu pašlaik prognozēt ir ļoti grūti – nevar apgalvot, ka tur būs esošo pašvaldību vadītāji. Novada domē var tikt ievēlēti ļoti dažādi cilvēki. Ne visi tagadējo pagastu priekšnieki gatavojas kandidēt Alūksnes novadā – daži labprātāk vēlas palikt strādāt savā pagastā. Personīgi es gatavojos kandidēt novada vēlēšanām.
