Likums “Par valsts karogu” neparedz, ka iedzīvotājiem ir aizliegts patvaļīgi izkārt karogu pie ēkas tajās dienās, kad nav valsts svētku.
Likums “Par valsts karogu” neparedz, ka iedzīvotājiem ir aizliegts patvaļīgi izkārt karogu pie ēkas tajās dienās, kad nav valsts svētku. Bieži cilvēki šo likuma nepilnību izmanto, lai attaisnotu aizmāršību laikus noņemt valsts simbolu. Vakar Alūksnē pie vairākām mājām vēl joprojām plīvoja karogi, lai arī svētki jau bija garām.
“Tas nav likumpārkāpums, ja dienās, kas nav valsts svētki, pie mājas plīvo karogs. Cilvēkam ir tiesības to izkārt arī ģimenes svētkos,” saka Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons.
Par karoga izkāršanu un noņemšanu atbild privātās mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona: pārvaldnieks, sētnieks vai mājas vecākais.
“Cilvēkus, kas aizmirsuši noņemt karogus, sodīt nevar. Sodāms pārkāpums ir tad, ja karogam ir apkaunojošs izskats vai tas ir izkārts zaimojošā veidā. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.panta 43. apakšpunkts paredz atbildību par šādu rīcību. Ja pie ēkas sienām vai mastos nav izkārti karogi valsts svētku dienās, tad atbildīgajām personām var uzlikt naudas sodu. Par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz 30 latiem, bet par valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajona padomju, pilsētas domju vai pagasta padomju noteiktajos gadījumos var uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem,” stāsta A. Tomsons.
Ikdienā pašvaldības policija pilsētas teritorijā neveic māju apsekošanu, lai pārbaudītu, vai tur neplīvo kāds aizmirsts svētku karogs, bet svētku dienās darbinieki to dara regulāri. “Izvērtējam katru pārkāpumu individuāli. Ja mājas īpašnieki ir veci cilvēki, kas fiziski nespēj izkārt karogu, policijas darbinieki palīdz to izdarīt. Lāčplēša dienā izrakstījām arī vairākus brīdinājuma talonus,” atzīst A. Tomsons.
