Agita Bērziņa
Latvijā šodien piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80.gadadienu, tādējādi godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Pulksten 11.00 visā Latvijā vienlaicīgi notika piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941.gada deportācijām”. Tā laikā visās 119 Latvijas pašvaldībās tika nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto personu vārdi. Apē pasākumā pie dzelzceļa tiltiņa pār Jašupīti pieminēja no Apes novada deportētos.
Ne 1941.gada, ne arī 1949.gada vēl masveidīgākās deportācijas nesalauza latviešu tautu, virtuālā atceres pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām” uzrunā pauda Valsts prezidents Egils Levits. “Pirms 80 gadiem vienā naktī vardarbīgi tika salauztas 15 443 Latvijas valsts pilsoņu dzīves. Mūsu valsts bija okupēta, un ar pilnu jaudu darbojās Padomju Savienības varmācīgais represiju mehānisms. Latvija vairs nevarēja pildīt savu demokrātiskas valsts vissvarīgāko pienākumu – sargāt savu pilsoņu dzīvību un brīvību,” klāstīja Levits.
Viņš uzsvēra, ka valdīja svešas un neleģitīmas varas likumi, kuras mērķis bija pakļaut Latvijas sabiedrību, pārcirst dzimtas un pilsoniskās saites, iznīcināt jebkādu pretošanos. “Vairāk nekā 15 000 cilvēku – valstsvīri un juristi, garīdznieki un virsnieki, ierēdņi un uzņēmēji, skolotāji, zemnieki un mākslinieki kopā ar ģimenēm – tika sodīti. Par to, ka bija kalpojuši savai valstij un dzīvojuši savu normālo ikdienas dzīvi,” atzina Valsts prezidents.
Levits pauda, ka Padomju Savienības pastrādātā nozieguma mērogu pret mūsu tautu un valsti raksturo deportēto cilvēku skaits. “Ne 1941.gada, ne 1949.gada vēl masveidīgākās deportācijas nesalauza latviešu tautu. Bruņotā pretestība ar ieročiem rokās sākās tūlīt pēc okupācijas un turpinājās līdz pat 50.gadu beigām. Nevardarbīgā pretestība turpinājās visus okupācijas gadus. Stāstus par deportācijām vecvecāki nodeva mazbērniem. Neatkarīgā Latvija pastāvēja cilvēku sirdīs un prātos, deva spēku cīnīties par savas valsts atjaunošanu,” stāstīja Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka mēs nesam sevī gan savu priekšteču traģēdiju, gan viņu spēku, tāpēc šodien veidojam tādu Latviju, kas vajadzības gadījumā ir gatava aizsargāt sevi un savus pilsoņus.
“Mēs iestājamies par starptautiskā mērogā tiesiski pārvaldītu pasauli. Tādu pasauli, kurā cilvēka cieņa, brīvība, drošība un dzīvība ir visaugstākās vērtības. Šodien, lasot 1941.gadā izsūtīto cilvēku vārdus, uz laiku laikiem iekļausim viņus tautas kopējā atmiņu laukā,” aicināja Levits.
Reklāma