Alūksnes rajona pedagogi, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministres padomnieci Ināru Ostrovsku Alūksnē, atgādināja par sasāpējušām problēmām, piemēram, lauku skolu likteni un bezjēdzīgi daudzajām instancēm, kas kontrolē skolas.
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols norādīja, ka lauku skolas ir jāsaglabā. „Pašlaik valstī rit optimizācija, bet to nevajadzētu sākt ar valsts institūcijām rajonos. Esam arī ļoti nobažījušies, kāda būs izglītības sistēma novados. Ministru Kabinetā top jauni noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Pašvaldībām būs vairāk jāmaksā par bērniem, kuri nemācīsies pašvaldībai tuvākajā skolā. Tas veicinās nevienlīdzīgu konkurenci – investīcijas tiks tikai lielākajām skolām, bet mazās iznīks,” satraucas L.Sīpols.
I.Ostrovska norādīja, ka Latvijā katru gadu iedzīvotāju skaits samazinās par vienu pilsētu. „Šobrīd Latvijā 80 skolās ir zem 50 skolēniem, bet šādu skolu uzturēšana ir ļoti dārga. Ministrijas mērķis nav iznīcināt mazās skolas, tieši tās ir jāsaglabā, jo atrodas tuvāk iedzīvotājiem. Bet uzturēt skolu laukos izmaksā trīsreiz dārgāk, nekā pilsētā. Ir jārēķinās, ka tuvākajos piecos gados skolēnu skaits visās skolās samazināsies, jo tāda ir demogrāfiskā situācija. Jautājums par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem vēl nav atrisināts, un es ļoti ceru, ka reģionālā reforma tomēr nenotiks,” pauda I.Ostrovska.
Vecāki peļņā, bērni pie vecvecākiem
Alūksnes vidusskolas direktore Vija Puzule aktualizēja problēmu, ka vecāki aizbrauc peļņā uz ārzemēm, atstāj bērnus Latvijā, par kuriem rūpējas vecvecāki. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks rosināja izmaiņas likumdošanā, lai novērstu skolās korupciju. „Tagad par korumpantiem uzskata, ja vienā skolā strādā vīrs un sieva. Bet tur nav nekādu korupcijas iedīgļu – pretēji, tiek veikts labs, attīstošs darbs nākotnei,” sacīja V.Litaunieks.
I.Ostrovska atzina, ka daļa aizbraukušo vecāku uzskata, ka valstij par viņu bērniem jārūpējas. „Zinu, ka Īrijā šobrīd valda bezdarbs, tādēļ daļa atbrauks atpakaļ. Precētu pāru darbs skolā nav korupcija – ja kāds tā uzskata, tad tas ir morālo vērtību zudums. Šo jautājumu noteikti jāskata Saeimā,” sacīja I.Ostrovska.
Kas ir bezmaksas izglītība?
Alūksnes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča sāka diskusiju par bezmaksas izglītību un to, ko bērnam jānodrošina vecākiem, ko – skolai. I.Ostrovska uzsvēra, ka atsevišķas lietas ir jānodrošina tikai vecākiem.
„Valsts sarūpē siltas telpas, apmaksā pedagogu algas, gādā mācību līdzekļus. Vairāk nekā 90 procenti Latvijas skolu nodrošina bērnus ar mācību grāmatām. Drīzumā ar likumu tiks precizēts termins, kas ir bezmaksas izglītība. Apģērbs, rakstāmpiederumi, ēdiens ir jānodrošina vecākiem, nevis jāprasa no valsts,” sacīja I.Ostrovska.
Tika aktualizēts jautājums par pirmklasnieku brīvpusdienām, jo pašlaik tas prasa daudz laika, lai administrētu šos valsts piešķirtos līdzekļus.
Skolu kontrolieri dublējas
Alūksnes rajona skolu direktoru padomes vadītāja Gunta Grigore atgādināja par problēmām, kuru izklāsts ministrijai ir iesniegts rakstiski, bet nav guvis atsaucību. Piemēram, par milzīgo skaitu iestāžu, kas nemitīgi kontrolē skolu darbību. „Latvijā ir vismaz 17 institūcijas, kas kontrolē skolu un direktoru darbu, radot lieku birokrātiju,” norādīja G.Grigore.
Tam piekrīt arī Zeltiņu pamatskolas direktore Silva Zariņa. „Trīs institūcijas – Sabiedrības veselības aģentūra, Sanitārā inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests – dublē viena otras prasības. Aģentūra par pārbaudes veikšanu liek samaksāt gandrīz 100 latus plus vēl atsevišķi skolai jāsedz viņiem degvielas izdevumi,” ir sašutusi S.Zariņa. Uz to pedagogi atbildes tā arī nerada.
Tiekoties I.Ostrovska solīja, ka 2009.gada 1.septembrī pedagogiem būs solītais algas pielikums, rodot līdzekļus no ministrijas iekšējām finansu rezervēm.
