„Šīs sacensības savā ziņā bija kā stafetes nodošana jaunajiem,” par Tartu pilsētas Ilves (Igaunija) gadskārtējām stafešu sacensībām saka orientēšanās kluba „Alūksne” vadītājs Vilnis Veļķeris.
“Šīs sacensības savā ziņā bija kā stafetes nodošana jaunajiem,” par Tartu pilsētas Ilves (Igaunija) gadskārtējām stafešu sacensībām saka orientēšanās kluba (OK) “Alūksne” vadītājs Vilnis Veļķeris. Pēc vairāku gadu pārtraukuma viņš uz tām devās kopā ar domubiedriem, lai atzīmētu sacensību trīsdesmito gadskārtu.
“Astoņdesmito gadu vidū alūksnieši bijuši vieni no pastāvīgajiem šo sacensību dalībniekiem,” stāsta V.Veļķeris. Sacensībām norisinājās vairākas dienas un dalībnieki sacentās komandu stafetēs, kur izcīnītā vieta pirmajā piecdesmitniekā vairāk nekā 400 komandu lielā konkurencē bijusi vārdos neizteikta atzinība par sportistu spējām un meistarību. Deviņdesmito gadu sākumā Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, sacensību prestižs mazinājies. To vietā nākušas jaunas sacensību iespējas, uz šiem Igaunijas mačiem pulcējot arvien mazāk dalībnieku. Neskatoties uz to, šogad sacensībām atzīmēta trīsdesmitā gadskārta.
Startē orķestra pavadībā
Uz tām OK “Alūksne” pārstāvji devās ar divām komandām – vienu veterānu komandu, kuru veidoja sacensību plaukumā startējušie dalībnieki (Edmunds Zvaigzne, Uldis Vērdiņš un Vilnis Veļķeris), bet otru jauno sportistu komandu, kurā startēja šobrīd spēcīgākie Alūksnes orientieristi (Atis un Toms Dandeni, kā arī Jānis Kūms). Par viņu konkurentiem kļuvuši ne tikai pašas Igaunijas, bet arī citu Latvijas orientēšanās klubu, kā arī Lietuvas, Krievijas un Somijas pārstāvji. “Tas bija īpašs mirklis, kad, fonā spēlējot pūtēju orķestrim, starts tika vienlaikus dots apmēram 300 dalībniekiem,” atceras V.Veļķeris.. Alūksnieši šīm sacensībām bija nopietni gatavojušies. “Zinot, ka startēja 64 komandas, mēs negribējām palikt pēdējie. Tāpat arī jaunie vēlējās pacīnīties par iekļūšanu pirmajā desmitniekā, tāpēc, tiklīdz atskanēja starta signāls, sākās nopietna cīņa,” viņš saka.
Rezultāti gandarī
Tagad V.Veļķeris atzīst, ka ar uzrādītājiem rezultātiem dalībnieki ir apmierināti. Elites grupā startējusī jauniešu komanda iekļuvusi labāko sešiniekā, savukārt veterānu komanda vecuma grupā, kurā startēja 35 gadus un vecāki dalībnieki, izcīnījuši astoto vietu. “Mēs zinājām, ka lielus kalnus gāzt nevarēsim, bet turējāmies, cik varējām,” uzsver V.Veļķeris. Tiesa, šobrīd viņš atturas no nākotnes prognozēm, vai dalība sacensībās tiks atjaunota nākamajos gados. Iemesls bažām esot gan saspringtais sacensību grafiks šajā laikā, kā arī pašu organizatoru izteiktie minējumi, ka, iespējams, tās varētu vairs neturpināties. “Protams, mēs labprāt tur piedalītos, ja vien varētu, taču šobrīd par to spriest ir pāragri, ” viņš saka.
