Dienu pirms mūsu pasākuma Saeima atbalstīja lēmumu, kas paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim valdībai ir jāparaksta ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Dienu pirms mūsu pasākuma Saeima atbalstīja lēmumu, kas paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim valdībai ir jāparaksta ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Diemžēl premjerministrs I.Godmanis ne atsaucās uz aicinājumu piedalīties šajā kopā pulcēšanās akcijā, ne ir mums sniedzis atbildi, kāpēc lietas, kas ir tik pašsaprotamas, var sākt atrisināties vienīgi tādā radikālā veidā kā akcija.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sabiedriskajai organizācijai SUSTENTO 30.maijā Rīgā, Esplanādes laukumā, izdevās noorganizēt saturīgu un krāsainu pasākumu, kura laikā tika apstiprināts aicinājums valdībai un Saeimai nekavējoties parakstīt un visdrīzākajā laikā ratificēt ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Mūsu valdes priekšsēdētajas Guntas Ančas vadībā klātesošo sabiedrību un masu mediju pārstāvjus uzrunāja cilvēki, kuriem ir pamatots viedoklis par to, kāda dzīve cilvēkiem ar invaliditāti ir Latvijā.
Jā, mēs esam gandarīti, ka beidzot mūsu sūtītās vēstules visiem 100 Saeimas deputātiem ir veicinājušas šo procesu, kam pirms pusgada vajadzēja būt tikai mūsu demokrātiskās valsts labas gribas apliecinājumam. Ir tapuši zināmi robeždatumi, kad Konvencija Latvijā tiks parakstīta un kad tā tiks ratificēta.
Mēs priecājamies par gandrīz 500 cilvēku ar invaliditāti kopā sanākšanas akcijas “Mēs esam” atbalstītājiem, un mums joprojām ir skumji, ka uz to nevarēja ierasties tie cilvēki, kas netika lejā pa daudzdzīvokļu māju kāpnēm, kuri nepieejamības dēļ savu atbalstu varēja paust vienīgi rakstiski vai piezvanot pa telefonu. Un cik pat nevarēja to izdarīt šādi? Un cik no viņiem tā arī vispār neuzzināja par šādu iespēju – būt noteiktā laikā un vietā visiem kopā, satikties ar cilvēkiem, kam nav vienalga, cik tiesīgs un brīvs mūsu valstī iespēj būt cilvēks ar invaliditāti?
Paldies visiem, kas mūs atbalstīja, lai šis pasākums norisinātos! Paldies masu mediju pārstāvjiem, bez kuru atbalsta mēs nespētu uzrunāt sabiedrību it īpaši invaliditātes jautājumos, jo, kamēr tā nav “karstā ziņa”, kamēr nenotiek kāda akcija, mēs diemžēl esam neredzami un nesadzirdami. Un atliek vienīgi vēlēties katras mūsu valsts amatpersonas, tāpat kā atbildīgā speciālista izlēmību izšķirīgu lēmumu pieņemšanā, domājot kaut vai par Latvijas nākotni un savu uzdevumu tās pilnveidošanā.
