Šogad pirmo reizi vēlētājiem, kuriem ir balsstiesības 5. jūnija pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, bija iespēja pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Centrālā vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu ir reģistrējusi un vēlēšanu materiālus balsošanai nosūtījusi 276 vēlētājiem ārvalstīs.
Visvairāk balsotāju no ārvalstīm pieteikušies dalībai Jūrmalas domes vēlēšanās – 30 vēlētāji. Daugavpilī pa pastu no ārzemēm balsot plāno 20 vēlētāji, Jelgavā – 18 vēlētāji, Ogres novadā -16 vēlētāji, Tukuma novadā – 15, bet Talsu novadā -14 vēlētāji. Pārējos vēlēšanu apgabalos balsotāju no ārvalstīm skaits nepārsniedz desmit, savukārt Līvānu novadā nav pieteicies neviens balsotājs pa pastu no ārvalstīm.
Pieteikties balsošanai pa pastu ārvalstīm varēja līdz 24. aprīlim e-pakalpojumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, sūtot pieteikumu pa pastu, uz e-pastu, iesniedzot iesniegumu iestādei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kā arī jebkurā no 36 Latvijas Republikas vēstniecībām, ierodoties personiski vai nosūtot pieteikumu pa pastu. Visvairāk pieteikumi saņemti tika PMLP e-pakalpojumā.
Līdz 16. maijam Centrālā vēlēšanu komisija vēlētājam uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi nosūtīja informāciju ar tīmekļvietnes adresi, kurā pieejami balsošanas materiāli. Kopumā tika saņemti 286 pieteikumi balsošanai pa pastu, no kuriem desmit gadījumos tika nosūtīts atteikums balsošanai, jo vēlētājs nebija reģistrēts vēlēšanām nevienā no vēlēšanu apgabaliem. Šāda situācija veidojās, ja vēlētāja reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs vai Rīgā un nav veikta reģistrēšanās vēlēšanu apgabalā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.
Tiesības pieteikties pasta balsošanai pašvaldību vēlēšanās bija Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs un kuriem kādā no Latvijas pašvaldībām bija reģistrēta dzīvesvieta vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7. martā) vai pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Lai izmantotu iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums (izņemot Rīgu), vispirms bija jāreģistrējas balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā.
Lai nobalsotu, vēlējam jāsagatavo divas aploksnes – viena lielāka, viena mazāka. No visām vēlēšanu zīmēm jāizdrukā viena – tā vēlēšanu zīme, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt tukšu vai arī izdarīt tajā atzīmes – ar „+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, izsvītrot kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Pēc tam izvēlētā vēlēšanu zīme jāieliek pirmajā – mazākajā aploksnē. Aploksne jāaizlīmē un jāieliek lielākajā aploksnē. Šajā aploksnē jāievieto arī vēlētāja pašrocīgi parakstīts apliecinājums, ka balso personiski.
Uz pasta aploksnes jānorāda pašvaldības vēlēšanu komisijas adrese, kā arī savs vārds, uzvārds un kārtas numurs vēlētāju sarakstā, kas būs norādīts informācijā, ko saņems vēlētājs. Uz aploksnes arī jāuzraksta, ka tajā ir vēlēšanu aploksne. Pasta aploksne ar balsojumu, jānosūta tās pašvaldības vēlēšanu komisijai, kuras vēlēšanu apgabalā vēlētājs reģistrēts pašvaldību vēlēšanām.
5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanas norisināsies sešās valstspilsētās un 35 novados. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Reklāma