Latvijas Kokrūpniecības federācija, Meža īpašnieku biedrība un AS „Latvijas Valsts meži” 2007.gada oktobrī sāka informatīvu kampaņu, kuras galvenais mērķis ir “atspēkot sabiedrībā valdošo mītu, ka mežu nesaudzīgi izcērt”.
Kā vēsta Latvijas plašsaziņas līdzekļi, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Meža īpašnieku biedrība un AS “Latvijas Valsts meži” 2007.gada oktobrī sāka informatīvu kampaņu, kuras galvenais mērķis ir “atspēkot sabiedrībā valdošo mītu, ka mežu nesaudzīgi izcērt”. Tā īstenošanai kampaņas rīkotāji plašsaziņas līdzekļos sniedz vienpusīgi interpretētus datus par kopējās Latvijas meža platības pieaugumu (55 – 56 % valsts teritorijas) un ikgadējā koksnes pieauguma apjomu (24 – 25 miljonu kubikmetru koksnes gadā), tā pamatojot nepieciešamību cirst Latvijas mežus vēl vairāk – panākot valsts noteiktā ciršanas apjoma pieaugumu turpmākajos gados.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība norāda, ka šī informācija ir sabiedrību maldinoša un reālā situācija mežos, it īpaši saistībā ar mežos sastopamajām īpaši aizsargājamām putnu sugām, nepieļauj šādu rīcību.
Pieaugušo mežu platība nevis pieaug, bet samazinās
Fakti, kas atrodami Valsts mežu dienesta apkopotajā oficiālajā statistikā par Latvijas mežiem, liecina, ka pieaugušo mežu platība Latvijā nevis pieaug, bet samazinās (mežu, kuri ir vismaz 10 gadus veci, platība samazinājusies no 41,6 % valsts teritorijas 2000.gadā līdz 39,8 % valsts teritorijas 2006.gadā), savukārt pārējās platības, par kurām ir runa, kopā – 15,2–16,2 % no valsts teritorijas – ir izcirtumi, tikko apmežotas jaunaudzes un aizaugušas lauksaimniecības zemes.
Tā meža daļa, kas dod visstraujāko ikgadējo koksnes pieaugumu, ir arvien plašākās teritorijās sastopamās jaunaudzes. Ikgadējais pieaugums neliecina neko par pašreizējā brīdī pieejamo cērtamā vecumā esošo mežu platību vai ciršanai pieejamā meža kubatūru. Atgādinām, ka kokiem, kuru vidējais saimnieciskās aprites cikls ir ap 70 gadu, vecumā, kas pārsniedz ciršanas vecumu, ikgadējais pieaugums ir niecīgs, bet uz 10 – 30 gadus veca meža ciršanu nevienu neaicina. Līdz ar to pilnīgi reāli iespējams ir stāvoklis (ja valstī ir tikai jaunaudzes), kad ir milzīgs ikgadējais pieaugums, taču nav neviena ciršanai izmantojama koka!
Īpaši aizsargājamo putnu sugu stāvoklis pasliktinās
Jutīgākās mežos dzīvojošās īpaši aizsargājamās putnu sugas ir saistītas ar veciem mežiem, un šo sugu stāvoklis nemitīgi pasliktinās. Melno stārķu skaits mūsu valstī kopš 1990.gada ir samazinājies gandrīz divas reizes, bet mazo ērgļu skaits kopš deviņdesmito gadu beigām sarucis par apmēram 20 % (par aptuveni 800 pāriem). Abām šīm sugām Latvijā ligzdo nozīmīga to pasaules populācijas daļa, un Latvija ir atbildīga par šo sugu stāvokli ne vien morāli, bet arī juridiski saistībā ar Eiropas direktīvu prasībām.
Iznīcina desmitiem tūkstošu ligzdu
Abas šīs sugas ievērojami ietekmē ne vien mežsaimnieciskās darbības apjomi (tajā skaitā tieša ligzdošanas iecirkņu nociršana), bet arī saimnieciskās darbības veikšana nepiemērotā laikā – pavasara periodā. Atgādinām arī to, ka pavasarī notiekošā mežsaimniecība – galvenokārt dažādas kopšanas cirtes un jaunaudžu kopšana – ik gadus iznīcina ap 14 000 –20 000 dziedātājputnu (pārsvarā kukaiņēdāju) ligzdu tikai valsts mežos vien, kas ir apmēram puse no visiem Latvijas mežiem. Ņemot vērā vidējo olu skaitu dažādu sugu ligzdās, tas nozīmē ap 90 000 putnu bojāeju katru pavasari.
Aicinām pārtraukt mežsaimniecisko darbību putniem un citai dzīvajai dabai ļoti nozīmīgajā pavasara vairošanās periodā (no marta vidus līdz Jāņiem vai, mazākais, līdz maija beigām).
