Es nevaru saprast, kā izcept var kūku – Tik gardu, ka mēli var norīt.
Es nevaru saprast, kā izcept var
kūku –
Tik gardu, ka mēli var norīt.
No kulinārijas darbiem es mūku,
Bet izcepu… dzejoli šorīt.
Tu nevari saprast, kā atrod to
vārdu,
Kas īstajā vietā liekams,
Un kāpēc ar briesmīgu pērkoņa
dārdu
Jārodas zibeņa priekam.
Ja ticam tā horoskopu zīmēm,
Kas katram ir savādākas,
Tad jātop kūkām un jādzimst
rīmēm
Pēc likteņa piešķirtās mākas.
Un te nu laikam neko nevar
grozīt –
Jādara tieši tas, ko mēs protam.
Lai uzsaucam savai sūtībai:
prozit!
Bet tikai pa piņģerotam.
