Kas ir vissliktākais pasaulē šajā?
Kas ir vissliktākais pasaulē šajā?
Vai tas, ka kāds maniaks tevi
vajā?
Vai tas, ka ej baznīcā divreiz
gadā
Un savu dvēseli nomērdē badā?
Man negribas tiešām izteikties
nicīgi,
Bet neticu, ka svētceļnieki tik
ticīgi.
Šīs pasaules gals, tā apokalipse
Dažam kā modīgas džinsas vai
šlipse.
Tad jau tiešām daudz reālāka
Ir mūsu bomzīšu izdzīvot māka.
Nevajag viņiem ne slavu, ne
ērtības,
Šai videi piezemētākas vērtības.
Viņiem vienalga, ka mocekļi bija,
Nevajag viņiem tās relikvijas.
Kaifam pietiek ar stiprāku aliņu
Un kaut kur atrastu izsmēķa
galiņu.
Būtu mēs vairāk, nebūtu drāmas,
Jo pabiras vienmēr ir
norakstāmas.
Bet bomzis, kas atradinājies
strādāt,
Nu darba devējam pigu rāda.
Un velti man gluži rainiski dainot,
Ka visu var labot, uz augšu
mainot.
Ka inflācija slīdēs uz leju,
Ja prezidents aicinās lasīt dzeju.
Drūms secinājums, kad avīzes
šķirstam –
Kā kultūras tauta mēs lēnām
mirstam.
Un tad nu gan tiešām būs
brīnumi zili,
Ja beidzot uzcels to Gaismas pili.
Viss padarītais nebūt nav peļams,
Bet man kā Sīzifam akmens
veļams,
Jo gribas labo tepat un tūlīt,
Ne tikai pasakās izlasīt.
