Pagājušajās brīvdienās paņēmu rokās televizora pulti un nesteidzīgi pārlūkoju visus kanālus, vairāk vērības šoreiz veltot tematiskajiem un ziņu raidījumiem.
Pagājušajās brīvdienās paņēmu rokās televizora pulti un nesteidzīgi pārlūkoju visus kanālus, vairāk vērības šoreiz veltot tematiskajiem un ziņu raidījumiem. Diemžēl drīz vien atteicos no aktuālo ziņu pārraidēm, izšķiroties par labu jau neskaitāmas reizes skatītai filmai, jo ziņās dzirdētais lika aizdomāties, cik daudz negatīvā ik sekundi, ik minūti, ik stundu notiek mums apkārt.
Spriediet paši, piemēram, Anglijā valsts zobārstu trūkuma dēļ cilvēki paši rauj sev zobus, Indijā pūlis pie tempļa sabradā cilvēkus, vēl citviet nejaušs sprādziens paņem vairāku cilvēku dzīvības, musulmaņu teroristus interesē Baltijas valstis, Lietuvā laupītāji uzbrūk inkasatoram un atņem miljonu litu, pie dzelzceļa sliedēm atrod spridzekli, bet pilsētā aiztur dzīvokļu apzadzējus, maršruta autobuss notriec gājēju, tiek noslepkavots zemes īpašnieks, applaucējas mazs bērns, ugunsgrēkā sadeg cilvēki, medicīnas māsas plāno pamest darbu, biedē Krievijas agresivitāte, Baltijas valstīs visbīstamākā ceļu satiksme Eiropas Savienībā, kredīta ņēmēju mājokļus pārdod izsolēs, pārkārst ekonomika, valdība pieļāvusi kļūdas inflācijas apkarošanā, Latvijā – vissliktākā dzīve.
Jūtamies mierīgi, ka tas mūs neskar, ka lielas viesuļvētras un plūdi iet secen, tāpēc esam satraukuma pārpilni, ja lielākā vēja brāzmā nolūzis koks vai uz pāris stundām pārtraukta elektroenerģijas padeve, tomēr dzirdētais nekādā gadījumā neļauj visu uztvert absolūti mierīgi. Viss, kas notiek citviet pasaulē, var piemeklēt arī mūs. Savādi, bet negācijām ir daudz, daudz straujāka gaita nekā pozitīviem notikumiem. Robežas tām nav šķērslis. Varam aizspiest ausis, izliekoties, ka neko nedzirdam, aizvērt acis – neko neredzam, bet dzīve mums piespiež tās atvērt, liekot būt vērīgiem un uzmanīgiem. Mēs ik dienu “peldamies” šajā negāciju jūrā un jūtamies izslāpuši pēc labā.
