Mazais Mārcis gulēja acīm vaļā un sapņoja. Viņš redzēja, kā garām paslīd koki, mājas, ielas, cilvēki un ceļi…
Mazais Mārcis gulēja acīm vaļā un sapņoja. Viņš redzēja, kā garām paslīd koki, mājas, ielas, cilvēki un ceļi…
Puišelis aizmiga cieši un sapnī redzēja, ka tētis viņu paņēmis līdzi kārtējā reisā. Jocīgi, ka redzējumā nevis tētis, bet gan Mārcis pats sēdēja pie auto stūres un vadīja lielo mašīnu. To viņš patiešām ļoti gribētu! Zēns lepojās ar vecākiem, jo viņiem bija savs bizness. Tas bija uzņēmums, kas nodarbojas ar autopārvadājumiem. Mārcīša mamma bija grāmatvede, bet tētis bieži brauca uz citām valstīm. Puisim nopirka pašu jaunākā modeļa “BMX” velosipēdu. Tādu, kāds vēl nebija nevienam draugam. Māmiņa skaidroja: “Redzi, dēliņ, ja tu vēlies, lai tev ir labs dators, ritenis, tad daudz jāstrādā.” Jā, to jau viņš tāpat saprata. Bet tikai reizēs, kad pienāca svētki, bet neviena no vecākiem nebija mājās, viņš dusmojās. Tā bija iegājies, ka neparasti liela un dārga dāvana stāvēja jau pie gultiņas, virtuvē uz galda zīmīte ar norādījumiem, bet vakarā – televizors. Mārcis dusmojās – uz jauno dāvanu un uz tēti un māmiņu. Nu, nevajag viņam jaunu riteni, ja tēta nav mājās. Citiem bērniem tēti palīdz iemācīties braukt ar riteni, parāda, kā makšķerēt, bet mammas – pašas cep kūkas un taisa salātus. Viņam toties viss ēdiens vienmēr bija jāsilda mikroviļņu krāsnī. Kāds jēga no jaunā riteņa, ja nav, kas iemāca ar to apieties? Viņs juta, ka mamma pavisam klusu ieiet viņa istabā un sabužina spilvenu zem galvas. Mārcis nolēma izlikties, ka ir cieši aizmidzis, bet tad apkļāva rokas cieši ap mammas kaklu.
