Pārguruši un neziņā par nākotni

Mācīšanās grūtības, depresija un vientulība. Tās ir tikai dažas no jauniešu nosauktajām problēmām attālināto mācību laikā. 12.klašu skolniekiem sarakstam pievienojas arī neziņa un bailes par nākotni. Pusei jauniešu šīs mentālās veselības problēmas radušās tieši pandēmijas dēļ.

Latvijā ir veikts pētījums kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi pusaudžu un jauniešu mentālo veselību, kurā secināts, ka tieši jauniešus pandēmijas ierobežojumi ietekmējuši visvairāk. 7 no 10 Latvijas pusaudžiem un jauniešiem pēdējo divu nedēļu laikā ir saskārušies ar kādu no mentālās veselības problēmām, pusē gadījumu mentālā veselība pasliktinājusies tieši pandēmijas laikā. “Tas saistīts ar smadzeņu attīstības īpatnībām – socializēšanos, laika pavadīšanu ar draugiem, fiziskās aktivitātes,” skaidro pētījuma autors, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Smadzeņu attīstības dēļ šajā vecumposmā ir arī vislielākais risks piedzīvot dažādas psihiskās veselības problēmas – depresiju, trauksmi, atkarību, pašnāvības domas. Diemžēl kā jauniešiem palīdzēt, rīku nav. “Pašreizējais psihiskās veselības aprūpes plāns Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai nepiedāvā reālistiskus, uz plašu auditoriju vērstus risinājumus šai vecuma grupai,” saka N.Konstantinovs.

Situācija ir līdzīga visā pasaulē, saka N.S.Konstantinovs. Kad Covid19 pandēmija sākās, neviens neparedzēja, ka sabiedrībai grupai, kas no paša vīrusa cieš vismazāk un slimo visvieglāk, proti pusaudži un jaunieši, atstāj sekas un viņu mentālo un psihoemocionālo veselību. “Jaunieši sākuši mācīties daudz sliktāk un arī jūtas daudz sliktāk, ir mazkustīgi, viņus nekas vairs neaizrauj. Tādu fenomenu var novērot daudzās valstīs un speciāli par to satraucas. To atklāj ne vien aptauja, bet arī klīniskā pieredze – pieaug problēmu pieteikumu skaits, arī slimnīcās pusaudžu un jaunieši nonāk arvien vairāk,” stāsta speciālists.

Kā skolēniem palīdzēt attālināto mācību laikā, lasi 16.aprīļa laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.