“Alūksnes Ziņu” birojā ieradās alūksniete Edīte Danenberga, kas bija neapmierināta ar konfliktu kafejnīcā “Ābols”.
“Alūksnes Ziņu” birojā ieradās alūksniete Edīte Danenberga, kas bija neapmierināta ar konfliktu kafejnīcā “Ābols”. Stāstījumu viņa sāk ar notikumu pagājušā gada septembrī.
“Gribējām kafejnīcā atzīmēt kāzu jubileju. Pasūtījām gan siltos ēdienus, gan auksto galdu. Bija pasūtīti arī zirnīši ar burkāniem un sautēti kāposti. Kad pasniedza ēdienus, izrādījās, ka nav burkānu. Mans vīrs jautāja, vai tad burkānu nebūs. Nē, nebūs, jo to vietā ir iedoti kāposti. Bet mums bija samaksāts gan par burkāniem, gan par kāpostiem! Turklāt kāpostu pietrūka,” ir neapmierināta pasūtītāja.
Tomēr šogad viņa ar vīru nolēma, ka dzīvesdrauga dzimšanas dienu atzīmēs tieši šajā kafejnīcā. Garšīgi un labi gatavo, kāpēc gan ne? Divas nedēļas iepriekš pasūtīja visu un izteica vēlmi redzēt arī kalkulāciju. Kad tā bija gatava, viņa samaksāja un pieprasīja kalkulāciju. Vīrs to paņēma un teica: “Ceru, ka nebūs tā, kā pagājušajā gadā ar burkāniem un zirnīšiem.” Sieviete uzsver, ka uzreiz pēc tam kafejnīcas īpašniece Inese Orlova atdevusi naudu un nevēlējusies vairs klāt galdu viņiem. “Ko mēs varējām iesākt ceturtdienas vakarā, kad sestdien jau ir saaicināti viesi? Zvanījām uz visām iespējamajām vietām, bet visur bija aizņemts,” skaidro E.Danenberga. Viņa uzskata, ka tā ir bezkaunība – pēdējā brīdī atteikt.
“Kāpēc gan es pēdējā brīdī atteicos no 300 latu ienākuma? Acīmredzot tam ir nopietns iemesls,” saka I.Orlova. Viņa atklāj, ka E.Danenbergas vīrs bijis alkohola reibumā un izturējies rupji. I.Orlova nevēlējās klausīties nepamatotus pārmetumus. Dārzeņu sautējuma vietā tika vairāk piedāvāti sautētie kāposti. “Zirņi nebija tik labas kvalitātes, tāpēc uzskatīju, ka labāk būs tos aizstāt ar kāpostiem. Gribējām, kā labāk, bet iznāca… Par to man solīja uzsūtīt visas iespējamās pārbaudes,” saka īpašniece. Viņa atzīst, ka vienmēr cenšas darīt visu, lai klientiem patiktu viss un viņi būtu apmierināti. Tomēr nevar ļaut katram iereibušam vīram kāpt sev uz galvas. “Viņš jau iepriekš veikalā uz mani sāka kliegt par tiem pašiem burkāniem un zirnīšiem. Acīmredzot secināja, ka mums tomēr ir lētākais un labākais piedāvājums. Sarunājām visu bez šī vīrieša klātbūtnes. Tomēr beigās, kad iedevu kalkulāciju, atkal viņš bija klāt un sāka par to pašu, turklāt rupji. Nezinu, kā vīrietis tā var izrunāties! Ja jau būtu tik slikti, tad taču nenāktu vairs otru reizi,” spriež I.Orlova. Viņa atzīst, ka katrs var kļūdīties. Kļūdas pieļauj gan piegādātāji, gan citi, bet tāpēc jau nav jātur naids. “Turklāt tā nebija kļūda, mēs tikai gribējām, kā labāk,” norāda I.Orlova.
