Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē apkopotie dati liecina, ka piena pārstrādes uzņēmumi turpina iepirkt bezšķiras pienu rajona zemnieku un piemājas saimniecībās.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē apkopotie dati liecina, ka piena pārstrādes uzņēmumi turpina iepirkt bezšķiras pienu rajona zemnieku un piemājas saimniecībās. Lai sliktas kvalitātes piens un tā produkti nenonāktu veikalos, dienesta inspektori pastiprināti kontrolē piena kvalitāti.
“Jūlijā ir pārbaudītas 52 saimniecības. Tajās slauktajā pienā konstatēta galvenokārt bakteriālā piesārņotība. Jo mazāka saimniecība, jo šī iespējamība ir lielāka. Šajās saimniecībās nav modernizētu fermu un piena māju, tāpēc pienu dzesē aukstā ūdenī. To nemaisa un nepārbauda atdzesētā piena temperatūru. Ir konstatēti pat gadījumi, kad pienu dzesē kannās, tajās iegremdējot sasaldēta ūdens pudeles,” stāsta dienesta pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds.
Tiesa, piena pārstrādes uzņēmumos atdala bakteriālo piesārņojumu. Tomēr jāatceras, ka baktērijas ir dzīvo organismi, kuros notiek vielu maiņa. Tas nozīmē, ka tās ir izdalījušas pienā atliekvielas, kuras tajā paliek. Vairākas saimniecības ir pārbaudītas vairākkārt. Uz nenoteiktu laiku pienu pārdot pārstrādātājiem aizliegts vienai saimniecībai Gaujienas pagastā un divām saimniecībām Trapenes pagastā. “Nevar pieļaut, ka šādu pienu iepērk pārstrādei. Domājam soda sankcijas piemērot ne tikai piena ražotājiem, bet arī pārstrādes uzņēmumiem, kuri vairākus mēnešus turpina iepirkt piesārņotu pienu,” uzsver M.Kamerāds.
Informācija liecina, ka pat desmit dekādes pārstrādes uzņēmumi ir pieņēmuši no piegādātājiem sliktas kvalitātes produkciju. “Varbūt cilvēka organismam tāds piens nav kaitīgs, jo tas ir pasterizēts, bet tas nav pilnvērtīgs produkts. Mums bija divas sūdzības par siera rituļiem, kuri smaržoja pēc kūts. Nosūtījām tos attiecīgo rajonu veterinārajām pārvaldēm, lai nepieļautu šādu produktu ražošanu,” komentē pārvaldes vadītājs. Viņš uzskata, ka bezšķiras pienu nevajadzētu iepirkt. Taču pārstrādes uzņēmumi maksā 6 līdz 10 santīmus par bezšķiras piena kilogramu. Lai gan to nevar salīdzināt ar samaksu par augstas kvalitātes pienu – 14,5 līdz 18 santīmi par kilogramu – tomēr acīmredzot tas ir pietiekami, lai sevišķi necenstos ražot labas kvalitātes pienu.
Rajona veterināro darbinieku pieredzes brauciens uz “Limbažu pienu” liecina, ka valstī ir jūtams piena trūkums. Tas skaidrojams ar Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu darbību mūsu valstī, turklāt tiek samazinātas kvalitātes prasības. “Nevar vākt pienu tikai tāpēc, ka tas ir baltā krāsā. Ir stingri jākontrolē kvalitāte, jo citādi patērētājiem tiks piedāvāta apšaubāmas kvalitātes produkcija,” atzīst M.Kamerāds.
Var priecāties, ka pārbaudītajā pienā nav vielas, ko rada mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļu un antibiotiku atliekas. Bez tiem nav iespējams nodrošināt piena trauku tīrību. Līdz gada beigām piena ražošanas saimniecībās noņems vairāk nekā 150 piena paraugus. “Ja kādā atradīs mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļu vai antibiotiku atliekas, tad tas nozīmēs šīs saimniecības bankrotu. Īpašniekam nebūs iespējams samaksāt radītos zaudējumus, jo tās ir lielas summas,” saka M.Kamerāds. Turklāt jārēķinās, ka pienu ar vielām, kas var izraisīt alerģiju un veselības problēmas, neviens pārstrādes uzņēmums vairs nepirks.
Alūksnes rajonā ir gandrīz 1200 saimniecības, kuras nodod pienu pārstrādei. Piena kvalitātes pārbaudes notiek katru mēnesi un turpināsies līdz decembrim. Pienu savāc SIA “Zeltaleja”, a/s “Valmieras piens”, a/s “Smiltenes piens”, Rīgas piena kombināts un a/s “Rankas piens”.
