17. jūlijs. Slikta copes diena. Makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus, bez iebarošanas ēsmas ir bezcerīgi, iespējams noķert tikai gadījuma zivis.
17. jūlijs. Slikta copes diena. Makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus, bez iebarošanas ēsmas ir bezcerīgi, iespējams noķert tikai gadījuma zivis. Turklāt radīsies sajūta, ka brekši un arī citas zivis beigušas kādu mācību iestādi. n 18. — 19.jūlijs. Teicamas copes dienas. Vēl pirms dažiem gadiem makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, tostarp arī miežu un citu graudaugu putras, saspaidīja to barotavās, bet toreiz jau nebija pārdošanā gatavās iebarojamās ēsmas, ar kurām iespējams gūt lieliskus panākumus. Kas ir iebarojamā ēsma un kādas ir tās funkcijas? 1. Piesaistīt zivis, arī brekšus, makšķerējamai vietai. 2.Noturēt zivis vietā, kur ir barotava un āķis. 3.Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot zivis, bet gan tikai rosināt tām apetīti un nobaudīt delikatesi, kas ir uzsprausta uz āķa. 4.”Iemidzināt” zivju uzmanību un aizdomas par gaidāmajām briesmām. Ne vienmēr graudaugu, pašgatavotā putra atbilst šīm prasībām. Protams, ja tās sastāvā nav komponentu, kas būtu līdzvērtīgi veikalos nopērkamajām makšķerēšanas speciālistu izstrādātajām iebarojamām ēsmām.
20. – 23.jūlijs. Sliktas copes dienas. Līdakas jūlijā vislabāk ķert nevis uz vizuļiem, bet ar ēsmas zivtiņu. Vizuļiem līdakas gandrīz nepievērš uzmanību, tādēļ dabīgā ēsma vienmēr ir labāka par mākslīgo, it īpaši, kad zivis ir paēdušas un izvēlīgas pārtikā.
24.jūlijs. Laba copes diena. Vai džigāķu formai ir kāda nozīme? Pastāv aptuveni desmit veidu dažādu džigāķu formu. Daži no tiem ir paredzēti, lai tvisteru varētu vadīt tuvu ūdenstilpes gultnei. Ir atsevišķi džigāķu veidi, kuri paredzēti, lai uzlabotu tvistera spēli, jo tiem ir plata svina bumbiņa, kura dod papildu vibrācijas. Tomēr formai nav tik liela nozīme, kā pareizai svara un āķa izvēlei. Nav ieteicams lietot pārlieku lielus vai nesamērīgi mazus džigāķus.
