Mēs katrs kaut ko vēlamies – naudu, attiecības, profesionālās izaugsmes iespējas. Lai savas vajadzības apmierinātu, ir nepieciešama motivācija – pamudinājums jeb dzinulis darbībai, kas rodas iekšējo psihisko spēku un ārējo stimulu mijiedarbībā.
Mēs katrs kaut ko vēlamies – naudu, attiecības, profesionālās izaugsmes iespējas. Lai savas vajadzības apmierinātu, ir nepieciešama motivācija – pamudinājums jeb dzinulis darbībai, kas rodas iekšējo psihisko spēku un ārējo stimulu mijiedarbībā.
Vairums motivācijas teoriju balstās visiem zināmajā Maslova piramīdā, kuras pamatlīmenis ir fizioloģiskās vajadzības, tad – vajadzība pēc drošības, vajadzība pēc piederības un mīlestības, vajadzība pēc atzinības, novērtējuma un varas, kā arī augstākais līmenis – vajadzība pēc pašīstenošanās. Balstoties uz šo teoriju, visus motivatorus var iedalīti materiālajos un morālajos. Ja runājam konkrēti par darba vidi, materiālo motivāciju veido tādi “labumi” kā prēmijas, apdrošināšanas polises, piemaksas, apbalvojumi, kompensācijas, bet morālo – atzinība, pateicība, goda raksts.
Izvēloties piemērotāko motivācijas veidu, ir būtiski saprast, ko par svarīgāko uzskata katrs konkrētais cilvēks. No šā viedokļa motivāciju var iedalīt ārējā un iekšējā. Cilvēkiem, kuru uzvedība un darbība ir atkarīga no tādiem ārējiem stimuliem kā citu cilvēku uzvedība, apbalvojumi un sods, apkārtējo vērtējums un reakcijas konkrētajā situācijā, noteicošā ir ārējā motivācija – darba alga, darba vietas saglabāšanas garantijas, sociālais statuss organizācijā, tiešā priekšnieka un kolēģu attieksme. Savukārt tos, kuriem noteicošā ir iekšējā motivācija, uz darbību rosina iespēja uzņemties lielāku atbildību un gūt panākumus, kā arī personīgās izaugsmes un profesionālās karjeras iespējas. Šie cilvēki veic kādu darbību pašas darbības dēļ, nevis tāpēc, lai saņemtu apkārtējo uzslavas un apbalvojumus.
Nevar apgalvot, ka materiālie stimuli ir labāki nekā morālie vai otrādi. Tāpat nebūtu pareizi, ja cilvēks vadītos tikai no iekšējās motivācijas un par ārējiem stimuliem neliktos ne zinis. Visam jābūt līdzsvarā, ko nodrošina no vienas puses – cilvēka izpratne par to, ko viņš vēlas iegūt un sasniegt savas dzīves laikā, no otras – uzņēmuma mērķi un iespējas.
