Kopš pagājušās nedēļas nogales Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles papildinātas ar jaunu ekspozīciju – vietējā mākslinieka Gunāra Ozoliņa akvareļu darbu izstādi.
Kopš pagājušās nedēļas nogales Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles papildinātas ar jaunu ekspozīciju – vietējā mākslinieka Gunāra Ozoliņa akvareļu darbu izstādi.
Izstādē skatāmi gandrīz 20 darbi, no kuriem, kā atklāj pats mākslinieks, lielākā daļa tapusi pēdējo pāris mēnešu laikā. Tajos skatāmas dažādas ainavas, kurām iedvesmu Gunārs smēlies tepat, Alūksnes dabā. Lai gan darbu tehnika prasa to radīšanu vienā paņēmienā, mākslinieks uzskata, ka tieši šī specifika ļāvusi atbrīvoties no visa liekā.
Jāpiebilst, ka tieši gleznās skatāmā vienkāršība un dabiskums sajūsminājusi kādu izstādes apmeklētāju. Viņu patīkami pārsteidzis, ka arī mūsdienās ir mākslinieki, kas, veidojot savus darbus, spēj iztikt bez abstrakcijām, radot sižetus, kas atbilst īstenībai.
Tiesa, kā veidojušās simpātijas pret dabu un vienkāršību, Gunārs neatklāja, taču, izstādes viesiem savos apsveikumos ieskicējot mākslinieka portretu, pamazām atklājās šī cilvēka daudzpusība, ko veido savstarpēji nesaistītas nodarbes – rakstīšana, noformējumu veidošana vietējo dzejnieku grāmatām, ekskursiju vadīšana un pat makšķerēšana.
Kā viena no spilgtākajām Gunāra pozitīvajām pusēm tika minēta viņa spēja saprasties ar jaunajiem talantiem, no kuriem daži savas simpātijas pret mākslu raduši, apgūstot zīmēšanas prasmes tieši pie šī cilvēka. Savukārt citiem būtisks šķitis Gunāra talants saskatīt apkārt esošo ne tikai dažās krāsās, bet simtos toņu, ko māksliniekam izdevies pielietot arī savās gleznās.
Lai gan, kā smejas pats mākslinieks, līdz pamatskolas sestajai klasei viņa vietā zīmējusi skolotāja, tagad viņa paša radītās gleznas radušas atbalsi daudzu cilvēku sirdīs. Labus vārdus par iemīļoto mākslinieku izstādes atklāšanā teica ne viens vien kultūras pārstāvis, kolēģis mākslas jomā un pat kaimiņi, kas vispilnīgāk Gunāru iepazinuši ne caur viņa darbiem, bet vienkāršām sadzīviskām situācijām un sarunām.
Savukārt pats mākslinieks, aicinot iepazīties ar saviem darbiem, pauda kādas citas šai pusē dzīvojošas mākslinieces domu, ka izveidotā izstāde būs izdevusies tikai tad, ja no tās apmeklējuma cilvēks varēs paņemt līdzi sirdī kaut vienu no tajā skatāmajiem darbiem.
