Tik vienkārši Ja kādam dzejniekam atskaņas Ņerkst kā prasts sētas krancis.
Tik vienkārši
Ja kādam dzejniekam atskaņas
Ņerkst kā prasts sētas krancis,
Tad jāpameklē pēc patskaņa Lai līdzskaņa vietā danco.
Un nav nemaz jāskaita: tirli –
bums
Vai citādi burvju vārdi.
Ir pareizās atskaņās noslēpums Kā gudrība veča bārdā.
Jūs neticat, ka tik vienkārši tā
Rodas skanīga dzeja?
Bet saule tak arī kosmosā
Uzlec kā labā feja.
Nebija, nebija, pēkšņi ir
Smaidoša debesu jumā.
Dzejniekam tikai vēl jāatšķir,
Kāda tulpe ir kurā gumā.
Vai zināt?
Vai zināt, kāpēc kuģi tā grimst,
Bet rasas briljanti mirdzēt māk?
Vai zināt, kā jauni dzejoļi dzimst
Un kāpēc iedvesma ciemos nāk?
Vai zināt, kur mīlai ir iesākums
Un kāpēc dažreiz tā mirst?
Neviens, it neviens nepateiks
mums,
Kāpēc valdziņš no adīkļa irst.
Vai pietiek, ja zinām, kā saule lec
Un mēnesim zvaigznītes klāt?
Viss nezināmais kā mūžība vecs,
Bet visu nemaz nevajag zināt.
