Burvība Sasildi mani ar savu elpu. Pasaki man vārdus tos, kuri liek just, kā es no tiem reibstu, Un no katra tava pieskāriena kā ugunīs es degu…
Burvība
Sasildi mani ar savu elpu.
Pasaki man vārdus tos, kuri liek
just, kā es no tiem reibstu,
Un no katra tava pieskāriena kā
ugunīs es degu…
Sveču liesmām acīs maza
ziņkārība mirdz,
It kā nojauzdamas to, ko šobrīd
vēlas pateikt apmulsusi sirds.
Tūlīt, tūlīt starp mums mirkļa
burvība dzims.
Drīz pienāks rasains rīts,
Un šo mirkļa burvību sauks sev
līdz.
No sveču smaržīgajiem tvaikiem
būs aizsvīdis spogulis.
Bet, kamēr esam šeit, ļauj no
tavām lūpām saldo nektāru
dzert Un savu neprātīgo kaisli pret tevi
dzēst…
Es lūdzu tevi paklusē,
Nakts burvīgo klusumu nebiedē.
Vēlos, lai visu savu maigumu man
tik atvēlē.
Es jūtos kā sapnī Pieskaries un izjūti mani,
Izbaudi to, kas liek justies labi…
Nāc lido kopā ar mani,
Debesīs, kur notiek zvaigžņu kari.
Nebaidies, bet uzticies, jo tu vari.
Izgaršo visu un neatstāj paliekas.
Lai pēc tam tev nebūtu no manis
jāvairās,
Jo paliekas aptur jaukās atmiņas.
Atceries katru pieskārienu manu.
Un no sirds teiktu vārdu,
Kā tai naktī atdevu dvēseli savu…
Ir pienācis rīts, viss izzudis.
Un spogulis jau aizsvīdis,
Sveču vasks karstumā sen
izkusis Tu jau prom no manis esi,
Uz atvadām man vārdus klusi
dvesi.
“Tu esi tā, kas manu sirdi sev
līdzi nesi.”
Kaut arī nebūsim kopā mēs abi,
Zinu, ka vienmēr atcerēsimies šo
nakti,
Kurā mums izdevās piepildīt savu
sapni…
Gunita
