Lietus apturējis kūlas ugunsgrēkus, bet, tiklīdz saule nožāvēs laukus, degšana atsāksies ar jaunu sparu.
Lietus apturējis kūlas ugunsgrēkus, bet, tiklīdz saule nožāvēs laukus, degšana atsāksies ar jaunu sparu. Nelīdz ne skaidrojumi, kādu postu pērnās zāles degšana nodara dabai un cilvēkiem, ne brīdinājumi un sodi. Pēc kūlas ugunsgrēka Gaujienas pagasta Dārzciemā, kurā cieta vīrietis, tikos ar tuvāk dzīvojošajiem. Kā notikušo vērtē viņi?
Tieši kaimiņi palīdzēja apdzēst pagājušajā sestdienā degošo pērno zāli, kad liesmas virzījās uz “Saulgriežu” mājām. Protams, pirmā tās pamanīja Antonija Ozolniece, kas šajā mājā dzīvo. Viņa pa logu pamanījusi degošo pļavu. “Es esmu īrniece. Tā nav mana zeme. Kaimiņš bija piedzēries un gulēja netālajā pļavā. Laikam gribēja uzsmēķēt, tāpēc aizdegās zāle. Viņš to nedarīja tīšām. Es viņam teicu – vai tev prāts. Ko tu izdarīji!” stāsta A.Ozolniece. Protams, ir žēl smagi apdegušā kaimiņa, kas tagad ārstējas slimnīcā. Tomēr tas viņu neatbrīvo no atbildības.
Sievietei bail iedomāties, kas notiktu, ja viņas nebūtu mājās. A.Ozolniece uzskata, ka pērno zāli nevajadzētu dedzināt, jo to ir grūti apdzēst. “Es biju pārbijusies. Skrēju pie kaimiņiem, jo redzēju, ka viena netikšu galā. No turienes pa telefonu izsauca arī ugunsdzēsējus. Uguns virzījās uz mājas pusi. Lai Dievs nedod tādu nelaimi!” saka sieviete. Kad viņai bija govs, tad pļavu pļāvusi. Tagad ar pensiju nespēj maksāt par darbu, kas viņai nav vajadzīgs. “Neesmu vairs nekāda jaunā. Daļu zemes īpašniece nomā, bet ne visu. Turklāt nevienam nav vajadzīgs viens hektārs pie mājas. Tā ir gadiem nepļauta platība, tāpēc nekāda labā zāle tur neaug,” secina A.Ozolniece. Viņa saviem spēkiem var izpļaut un apkopt tikai plašo pagalmu.
Kad viņa devās saukt palīgā “Purviņos” dzīvojošos kaimiņus, Valentīna Ksenofontova kopā ar mazbērniem jau nāca pretī, bruņojušies ar zaru slotām. “Bērni atskrēja ar ziņu, ka deg kūla. Bija jāsteidzas,” atzīst V.Ksenofontova. Viņa domā, ka katram sava zeme ir jāapstrādā un jākopj. Tiesa, pašai tās ir maz – 0,2 hektāri, bet visapkārt ir privātā zeme. “Ja negrib vai nevar to apstrādāt, tad taču var iznomāt. Tuvākajā apkārtnē tikai divās saimniecībās ir govis, tāpēc lauki paliek nepļauti,” secina sieviete. Viņa norāda, ka tagad vēl nesen neizmantotās platības nomā SIA “Lienama – Alūksne”, tajās paredzēts stādīt avenes. Tiesa, tā gan nebija īpašnieka, bet brīvā zeme. V.Ksenofontova atceras, ka arī pagājušajā gadā netālu degusi kūla. Saimnieks gribējis sadedzināt vecā siena smalkumus, bet vēja ietekmē uguns izplatījusies tālāk. Atbraukušas trīs ugunsdzēsēju mašīnas, kas ugunsgrēku apdzēsa.
Attālāk, lielceļa pretējā pusē, “Morīšos” kopš 1940.gada dzīvo Marija Morīte. Viņai drīz būs 88 gadi, tāpēc sirmaglve rēķina, ka droši vien ir vecākā iedzīvotāja Dārzciemā. “Kolhoza gados tādas kūlas nemaz nebija, jo visu appļāva. Pat grāvmalas izpļāva, lai būtu barība personīgājām govīm. Mēs ar vīru braukājām apkārt, lai sagādātu sienu. Govju bija daudz, tāpēc visas ganības noganīja un vēl trūka zāles,” atceras. M.Morīte. Viņa nevaino zemes īpašniekus, kuri nav apkopuši savu zemi. Sirmgalve uzsver, ka daudzi nav spējīgi to izdarīt, jo viņu rīcībā nav tehnikas. Cik ar izkapti var nopļaut, kad gadu nastu saliekusi stāvu? M.Morīte spriež, ka kūla ir jādedzina “ar prātu”. Kad viņai atnāk palīgā mazbērni un satīra dārzu, akritumus sadedzina, bet šo procesu uzmana, lai liesmas neizplatās. “Bīstami ir dedzināt, tomēr labāk, ja apkārtne ir tīra un aug jauna zāle. Galvenais – jāuzmanās,” secina M.Morīte.
Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens atzīst, ka katra situācija ir citāda. Dārzciemā degusi pērnās zāles platība, kas pieder gados vecai īpašniecei. Viņa nedzīvo pašvaldības teritorijā, turklāt ir smagi slima. Radinieki solījuši, ka kārtos īpašuma pārdošanu. “Pagasta iedzīvotāji savu zemi apkopj, jo tā var saņemt platībmaksājumus. Problēmas rada tie, kas dzīvo ārzemēs. Viņus ir grūti atrast, tāpēc arī prasīt atbildību par īpašuma sakopšanu nevar. Beidzot rasta iespēja kontaktēties ar īpašnieku no ASV, kam pieder diezgan liela platība. Ja tas vasarā atbrauks uz Gaujienu, varēsim pārrunāt zemes nomu vai pārdošanu,” komentē V.Dandens. Viņš norāda, ka šobrīd Dārzciemā ir aktivizējies zemes tirgus – īpašumus pērk un pārdod. Tas nozīmē, ka būs pārmaiņas, turklāt paliks maz vai nemaz tādu platību, kuras netiek izmantotas.
***
Fakti
– “If Latvia” aptauja liecina, ka 28 procenti Latvijas iedzīvotāju ir dedzinājuši kūlu, turklāt gandrīz puse to darījusi vairākkārt.
– Visaktīvākie kūlas dedzinātāji ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem, šajā vecuma kūlu ir dedzinājuši 44 procenti aptaujāto.
– Ievērojami aktīvāki dedzinātāji ir vīrieši, 47 procenti aptaujāto ir to darījuši.
– Visizplatītākais kūlas dedziņašanas iemesls laukos ir vēlmes ātrāk atbrīvoties no pērnās zāles, savukārt pilsētās – patika redzēt uguni.
