Līdz šim bija pierasts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vairāk uzmanību pievērš ārpolitikas jautājumiem.
Līdz šim bija pierasts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vairāk uzmanību pievērš ārpolitikas jautājumiem. Taču sestdien viņa nāca klajā ar paziņojumu, kuru, ticamākais, gaidīja daudzi Latvijā dzīvojošie.
Proti, prezidente beidzot pateica, ar ko var beigties valdības, tas ir, valdošo partiju koalīcijas, mēģinājums sev pakļaut valsts likumīgos izziņas veikšanas un drošības dienestus. Jā, tieši tā definējams vāji maskētais priekšlikums izdarīt grozījumus likumos, kas saistīti ar drošības iestāžu uzraudzību.
Cepuri nost prezidentes priekšā. Viņa sestdien atklāti pateica to, ko personas, kas ir tuvu valdošajām aprindām, runāja jau pasen – vienīgais, kā pietrūkst, lai notiktu valsts pilnīga “sakārtošana”, ir pakļaut kontrolei visas drošības struktūras, sākot ar operatīvās izziņas veicējiem un beidzot ar likumības uzraudzību. Pēc prezidentes sestdien atklāti paustā – Saeimas deputāti un faktiski arī valdība iet pāris ļoti bagātu cilvēku pavadā – gluži kā pažarnieks premjerministrs Aigars Kalvītis svētdienas vakarā metās no vienas televīzijas studijas uz otru, lai skaidrotu, ka visu kārtējo reizi acīmredzot saputrojuši plašsaziņas līdzekļi un arī prezidentes padomnieki. Laikam viņš iepriekšējā vakarā nebija dzirdējis savas partijas biedra Saeimas deputāta Mareka Segliņa vīzdegunīgi pamesto – lai kādam pilī būtu mierīgs miegs, varam jau arī ko pamainīt. Sak, mēs jau tikai pajokojāmies, vai?
Premjera nepārliecinošo taisnošanos vēl jo muļķīgāku padara viņa atzīšanās, ka grozījumi drošības dienestu likumā tika gatavoti teju vai gadu. Izrādās, galīgās aprises tie guva neilgi pirms jaunā gada, valdībā tika apstiprināti vien dažas dienas pirms Saeimas atgriešanās no Ziemassvētku brīvdienām un nosūtīti Saeimai. Tagad, kad tā februāra vidū tos apstiprinājusi, bet prezidente kārtējo reizi atmetusi atpakaļ, vainīgs ir parlaments, kas laikam kaut ko ne tā sapratis.
Te nu gan jāizsaka viens liels un pamatots iebildums – Saeimas vairākums pēc vēlēšanām vienojas (iztirgojas savā starpā) par valdību, kas galu galā īsteno to pašu vairākuma koalīcijas padomes gribu. Tad jājautā – kam jūs vēlaties pūst miglu acīs? Pietika redzēt, kā tika piemeklēti jaunie Satversmes tiesas tiesnešu kandidāti, kam jāizvētī jebkura Latvijā izdotā normatīvā akta atbilstība valsts pamatlikuma burtam un garam. Pietiek arī atcerēties, kā līdz šim bijusi nodrošināta personu aizsardzība pret nesankcionētu iejaukšanos privātajā dzīvē. Varas partijām pārņemot valsts reālo drošību garantējošo struktūru kontroli, tādas lietas kā telefonsarunu noklausīšanās (un nepieciešamības gadījumā to nonākšana atklātībā) ir tikai bērnu šļupsts. Protams, premjera kungs var pasmaidīt par tā saucamajām shēmām, kuras tika parādītas svētdienas vakara raidījumā “De facto”, – ja notiktu pēc koalīcijas partiju gribas. Nemānīsim paši sevi – tas ir iespējams, ka var pienākt brīdis, kad Orvela kunga “lielais brālis” palūkosies mums pāri plecam. Šajā gadījumā ar varas partiju četrotnes vilcināšanos nosaukt Valsts prezidentes amata kandidātu sāk iezīmēties zināma loģiska līnija. Vispirms jāsakārto “pamati”, tad pēc laiciņa nāktu “paklausīgais” prezidents.
