“Ej prom, ziema, lai nāktu atkal nākamgad, un dod ceļu pavasarim!” – tā, sadedzinot salmu lelli, vēlēja Alūksnes vidusskolas audzēkņi un pedagogi.
“Ej prom, ziema, lai nāktu atkal nākamgad, un dod ceļu pavasarim!” – tā, sadedzinot salmu lelli, vēlēja Alūksnes vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Laižoties jautrās dejās un dziedot dziesmas, ceturtdien viņi svinēja krievu tautības nacionālos svētkus – Masļeņicu.
Masļeņica ir starp senākajiem un lielākajiem slāvu svētkiem. Masļeņicu svin nedēļu jeb septiņas dienas. Masļeņicu svin pirms lielā Lieldienu gavēņa (pēc pareizticīgo tradīcijām), kad krietni jāsaēdas gaļa un jāizpriecājas. Ir jāizmanto pēdējās ziemas dienas, lai ietu uz kalniņa, jādzen joki bez sava gala, jādzied “čestuškas”, jāiet rotaļās. Starp galvenajiem izklaides veidiem ir maskarāde – tajā ir jāsaģērbjas līdz nepazīšanai. Tādēļ arī Alūksnes vidusskolas pagalmā ceturtdien netrūka jautru izdarību.
12.a klase izpildīja vairākas krievu tautas dejas. Kopīgi tika minētas mīklas par ziemu, pavasari un Masļeņicu, kur veiksmīgākie minētāji balvā saņēma konfektes. 12. un 9.klases meitenes dziedāja jautras krievu “čestuškas”. Tika rīkota arī masku parāde, kurai bija gatavojušies ne tikai pirmsskolas un sākumskolas audzēkņi, bet arī vecāko klašu skolēni. Netrūka arī atrakciju. Bet pēc tam, vēlot ziemai iet prom, lai nāktu atkal nākamgad, un dot vietu saulainajam pavasarim, tika sadedzināta salmu lelle, kas simbolizē ziemu. Masļeņicas tradicionālais ēdiens ir pankūkas, jo tās ir apaļas un zeltainas kā saule, tādēļ simbolizē mūsu tik ļoti iemīļoto un gaidīto saulīti. Gardumgardas pankūkas bija sacepušas Alūksnes vidusskolas pavārītes, tādēļ katrs tās varēja nobaudīt.
Alūksnes vidusskolas krievu valodas skolotāja Svetlana Koroļova atklāj, ka izglītības iestādē ir pulciņš “Krievu tradīcijas”, kurā pedagogi skolēnus iepazīstina ar dažādām krievu tautības tradīcijām un kultūru. Pēc tam kopīgi tiek organizēti dažādi pasākumi – arī ceturtdien, svinot Masļeņicu.
“Pie manis šajā pulciņā mācās 7. un 12.b klases skolēni. Ar 12.b klasi šajā pulciņā strādājam jau trešo gadu. Savulaik ar viņiem esam braukuši uz Masļeņicas pasākumu Pededzes pagastā. Arī tur viņi dziedāja “čestuškas”, dedzināja salmu lelli. Pēdējos gados Alūksnes vidusskolā nav bijis plašs Masļeņicas pasākums, tādēļ šogad nolēmām to organizēt. Atsaucība ir ļoti liela, jo šis pasākums patīk gan krievu, gan latviešu tautības bērniem,” atzīst skolotāja.
***
– Masļeņica no laiku laikiem ir pareizticīgo svētki, kurus svin nedēļu pirms lielā Lieldienu gavēņa.
– Saskaņā ar paražām pirmdienā cits citu sveic ar svētku sākšanos. Otrdienā iet rotaļās, vizinās no kalniņa un sāk gatavoties svētkiem. Trešdienā cep mazas pankūkas, rīko sacensības, kurš vairāk pankūku var apēst. Ceturtdiena ir viskrāšņākā svinību diena. Tad cep lielas pankūkas, kas simbolizē sauli, iet ķekatās, vizinās ar zirgiem un ragavām. Piektdienā dodas vakariņās pie sievas mātes vai vīra māsas un sniedz dāvanas. Sestdienā dedzina salmu lelli, lai ļaunums izplēnētu gaisā, bet labais paliktu zemē un būtu bagāta raža. Svētdienā cits citam lūdz piedošanu, lai pirmdienu, kad sākas gavēnis, varētu sagaidīt ar gaišām domām.
