Pagājušā gada beigās pabeidza otras daudzdzīvokļu mājas siltināšanu Alūksnē, Torņa ielā 15.
Pagājušā gada beigās pabeidza otras daudzdzīvokļu mājas siltināšanu Alūksnē, Torņa ielā 15. Tagad tās iedzīvotāji ne tikai labi jūtas siltos dzīvokļos, bet arī var maksāt mazāk par apkuri.
“Lai gan daļa iedzīvotāju pretojās mājas renovācijai, tagad visi ir apmierināti. Tarifs par siltumenerģijas piegādi pilsētā ir lielāks – 27,26 lati par megavatstundu (pagājušajā apkures sezonā bija 21,76 lati par megavatstundu), bet jāmaksā ir apmēram uz pusi mazāk. Proti pērnā gada janvārī maksājām 62 santīmus, bet šāgada janvārī – 35 santīmus par kvadrātmetru apsildāmās platības,” salīdzina mājas vecāka Svetlana Sisojeva. Tas ir arī krietni mazāk nekā citās daudzdzīvokļu mājās Torņa ielā un citviet pilsētā.
Dzīvokļos ir silti
Šajā mājā dzīvojošā Vera Kuzņecova norāda, ka atšķirība bija jūtama jau tad, kad ēkai uzlika jaunu jumtu un siltināja gala sienas. “Es dzīvoju mājas galā, tāpēc labi atceros, kādas mocības nācās izciest 20 gados. Siena bija pilnīgi mitra, pa to strūklā tecēja lietusūdens. Pērn bija garš un lietains rudens. Ja māja nebūtu apšūta, nezinu, kā varētu izturēt,” spriež V. Kuzņecova.
Viņa dzīvo šajā mājā kopš 1981.gada, kad to nodeva ekspluatācijā. Ziemā dzīvoklī bija 6 grādi. Veras māmuļa sēdēja velteņos un cimdos. Lai kaut cik sasildītos, vajadzēja ieslēgt divus elektriskos sildītājus. “Ja tuvākajā laikā citu bloka māju iedzīvotāji nerūpēsies par to siltināšanu un sakārtošanu, tad neko labu nevar gaidīt,” secina viņa.
Ekonomē siltumenerģiju
Pirms SIA “Alūksnes nami” ņēma 30 00 latu kredītu mājas siltināšanai un iedzīvotāji slēdza līgumu, apņemoties to atmaksāt 12 gados, viņi zināja, ka katra dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā apmēram par 3,60 latiem vairāk. Turklāt viņi bija pārliecināti, ka vismaz tik daudz būs iespējams ietaupīt uz siltumenerģijas ekonomijas rēķina.
Tagad var secināt, ka ekonomija ir vēl lielāka. Turklāt dzīvokļos temperatūra nekad nav zemāka par plus 21 – 23 grādiem. “Kamēr šeit dzīvoju, vēl nekad nav tā bijis. Tiesa, februārī ir auksts, tāpēc droši vien būs jāmaksā nedaudz vairāk. Manuprāt, vēl svarīgāk ir tas, ka tagad privatizētos dzīvokļus kopā ar ēku saglabāsim bērniem un mazbērniem,” uzskata S.Sisojeva. Protams, vēl viss nav izdarīts, tāpēc ir jāturpina mājas sakārtošana. Paredzēts ielikt jaunas ārdurvis un uzlabot balkonu izskatu.
Vajadzīga vienprātība
Tiesa, mājas renovāciju varēja pabeigt gadu ātrāk. Darbi aizkavējās, jo daži iedzīvotāji rakstīja sūdzības un izteica pretenzijas kredīta līdzekļu izsaimniekošanā. Trūka izpratnes, ka ne mājas padomes, ne mājas vecākās rīcībā nav kredīta līdzekļu. Kredīta ņēmēji ir SIA “Alūksnes nami”, kas apmaksāja firmas “Dzega” strādnieku darbu. “Ja siltināšana būtu pabeigta ātrāk, tad vajadzētu maksāt 22 santīmus par kvadrātmetru dzīvojamās platības, bet tagad ir jāmaksā 28 santīmi. Jāņem vērā, ka nemitīgi palielinās būvmateriālu cenas. Vienas gala sienas siltināšanai vajadzēja 3,5 tūkstošus latu, bet otras – 4,5 tūkstošus latu, tik liela starpība radās, kamēr sūdzību noskaidrošanai pārtrauca darbus,” salīdzina S.Sisojeva. V.Kuzņecova pieļauj, ka šo starpību vajadzētu iekasēt no iedzīvotājiem, kuri ar sūdzēšanos kavēja darbu. Tomēr visi maksā vienādi.
Mājas vecākā atzīst, ka ir grūti panākt vienprātību. “Dzīvokļi ir privatizēti, tāpēc par to saglabāšanu ir jārūpējas īpašniekiem. Nevienu citu tas neinteresē. Iekrājumi no mājas apsaimniekošanas maksas veidojas gausi, bet mājas bojājas strauji. Tās ir celtas pirms vairāk nekā 20 gadiem, bet nav remontētas,” skaidro S.Sisojeva.
Palīdzēja pieredze
Torņa ielas 15 iedzīvotāji varēja pārliecināties, cik silti un labi ir Pils ielā 36. Tās iedzīvotāji pirmie uzņēmās kredītsaistības mājas siltināšanai. S.Sisojeva bija iepazīt pieredzi arī Valmierā un Rīgā. Viņa atzīst, ka sākumā nevēlējās, lai mājā būtu siltummaiņi. Tikai pēc pašvaldības darbinieku un speciālistu skaidrojuma kļuva skaidrs, ka tā iespējams nodrošināt labāku siltā ūdens cirkulāciju mājas iekšienē. Iespējams, ka tagad ir viena vai divu grādu atšķirība dzīvokļos, bet ne vairāk.
