Garantētie minimālie ienākumi šogad noteikti 27 lati vienam cilvēkam, bet pērn bija 24 lati. Lai gan 3 lati nav daudz, katru mēnesi Alūksnes Sociālās palīdzības centram garantēto ienākumu nodrošināšanai vajadzīgs apmēram par 500 latiem vairāk.
Garantētie minimālie ienākumi šogad noteikti 27 lati vienam cilvēkam, bet pērn bija 24 lati. Lai gan 3 lati nav daudz, katru mēnesi Alūksnes Sociālās palīdzības centram garantēto ienākumu nodrošināšanai vajadzīgs apmēram par 500 latiem vairāk.
“Gadā būs vajadzīgs vismaz par 6000 latiem palielināt līdz šim izmaksāto summu. Tomēr mani vairāk uztrauc, ka cilvēki ir ļoti pieraduši, ka var saņemt šo materiālo atbalstu un maz rūpējas, lai varētu atrast darbu un pelnīt. Vērojama pretēja tendence. Proti, garantēto ienākumu saņēmēji rēķina, kā ātrāk varētu tikt pie šīs naudas. Turklāt pilsētā uz dzīvi pārceļas cilvēki no laukiem, kur atrast darbu un nodrošināt iztiku acīmredzot ir vēl grūtāk,” secina centra vadītāja Lolita Krūmiņa.
Lai gan arī pagastu pašvaldības nodrošina iedzīvotājiem GMI, acīmredzot pilsētā ir lielākas iespējas saņemt materiālu atbalstu un sociālo palīdzību. Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss. Savstarpējās vienošanās līgumā paredzēts, ka pabalstu saņēmējiem ir jāmeklē darbs. Turklāt garantēto ienākumu nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus var neizmaksāt naudā, bet piešķirt talonus brīvpusdienām, pārtikas vai zāļu iegādei, kā arī daļēji segt komunālos maksājumus. “Cenšamies neizmaksāt naudu, jo garantēto ienākumu pabalsta saņēmējas ir galvenokārt riska grupu ģimenes un personas. Tas nozīmē, ka sociālajiem darbiniekiem jāuzņemas tādas kā izmeklētāju funkcijas. Diemžēl nevar ticēt viņu teiktajam,” uzsver L.Krūmiņa.
Centra darbinieki nosūta ārstēties no alkohola atkarības. Pēc tam ar ārstniecības iestādes izziņu var iekārtot darbā, jo pat nelielos kokapstrādes uzņēmumos nevēlas nodarbināt tos, kuri regulāri lieto alkoholu. Tomēr nereti šie cilvēki parēķina, ka izdevīgāk ir atrast gadījuma darbus un saņemt garantēto ienākumu pabalstu. Sevišķi vasarā, kad var mežā lasīt ogas un sēnes. L.Krūmiņa secina, ka garantēto ienākumu ir jānodrošina, tomēr to saņēmēju pienākumi nav pietiekami skaidri noteikti. To saņem riska grupu personas, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem ir vāja veselība.
