Kad bišu stropos ieliek “klausuli”, dzirdama klusa sanoņa. Tā liecina, ka medus kukainīši jūtas labi.
Kad bišu stropos ieliek “klausuli”, dzirdama klusa sanoņa. Tā liecina, ka medus kukainīši jūtas labi. Tomēr mainīgie laika apstākļi var radīt risku ne tikai bišu izdzīvošanai, bet arī medus ieguvei.
“Pagaidām nevaru žēloties, bet bažījos, kā būs pavasarī. Ja pēc garās ziemas bitēm nebūs ziedu, kuros vākt nektāru, būs traki. Pirmās zied māllēpes, tad – lazdas, bet tās jau plauka pirms sala, kas tagad pārsniedz mīnus desmit grādus. Arī daļa pūpolu un kārklu raisījās ziedēšanai. Neticu arī, ka upenes un augļu koki ziedēs, jo to pumpuri, iespējams, apsala. Varētu ziedēt pienenes, bet to ziedos pagājušajā pavasarī bites tikpat kā nelidoja,” spriež Trapenes pagasta zemnieku saimniecības “Graudi” īpašniece Aina Sotņikova.
“Graudos” iesēti medus augi – griķi. Tajos būs bišu glābiņš, ja tiešām pavasarī trūks ziedu. Lai bite savāktu kilogramu medus, tai ir jāizlido ziedos
100 000 reižu. “Mūsu saimniecībā ir spēcīgas saimes. Katrai atstāti 18 līdz 24 kilogrami medus ziemas barībai. Papildus ir šķidrā barība, ko pērku. Bites to aizvāko kanniņās un lieto, kad ir vajadzīga,” stāsta biškope.
Daudzi dravnieki ir satraukti, ka līdz ar cukura nozares likvidēšanu Latvijā bišu barībai jālieto importa cukurs. Tā kvalitāte varētu apdraudēt medus vācēju dzīvību, bet tā sadārdzināšanās – peļņu. Stropos būs jāatstāj vairāk medus vai arī krietni lielāks importa cukura daudzums, jo tas ir mazāk salds. A.Sotņikova atzīst, ka par medu vietējiem biškopjiem maksā maz – tikai latu par kilogramu, tāpēc viņa to nav pārdevusi. Acīmredzot iepirkuma cena ir zema tādēļ, ka lēts ir importētais medus, bet tas nav tik labas kvalitātes kā vietējās dravās iegūtais.
