Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā par brīvu ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā par brīvu ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Sievietei profilaktiska vizīte pie ginekologa par brīvu pienākas reizi gadā, kamēr vīrietim urologa apmeklējums ir maksas pakalpojums arī pēc kritiskā 50 gadu sliekšņa.
Noteikumi kā Bībele
Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi nr. 1036 mediķu aprindās tika dēvēti par veselības aprūpes finansēšanas Bībeli. Šogad stājās spēkā jauna to redakcija. Svarīgs jaunums – ģimenes ārsta darba kvalitātes izvērtēšanai ņems vērā arī to, cik profilaktisko apskašu šajā praksē veikts. Turklāt, lai mudinātu pie ārsta reizi gadā iegriezties ikvienu, pacienta vietā par šo vizīti apņēmusies maksāt valsts.
“Tas ir domāts sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai,” pamato Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja.
“Bībeles” izpratnē apskate nav jebkura vizīte pie jebkura ārsta, kamēr vēl nav konkrētu sūdzību. Ja ģimenes ārsts pieaugušu pacientu nav izmeklējis slimības dēļ, tad reizi gadā vispārējā veselības pārbaudē jeb apskatē ir jātiek skaidrībā par ķermeņa svaru un garumu, ādas un gļotādu stāvokli. Paredzēta mutes dobuma, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un pārbaude iztaustot, vairogdziedzera novērtēšana, krūšu dziedzeru un vēdera izmeklēšana ar tausti, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana, pat rektāla izmeklēšana pēc 50 gadiem.
Reizi gadā, ja nav konkrētu sūdzību, arī vizīte pie ginekologa ir par brīvu.
Darbi sniedzas pāri galvai
“Profilakses darbs ir saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi, taču priekšlikums par valsts apmaksātu reģistratoru, par ko vienojāmies darba grupā, noteikumos vienkārši pazuda,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Arī nauda par apskatēm klāt nav nākusi.
No Lietuvas prakses vismaz esot pārņemts labs piemērs – par katru nosūtījumu uz skrīninga programmas pārbaudi, ko neveiks pats ģimenes ārsts, viņam paredzēta piemaksa.
“Ar piebildi – ja cilvēks uz pārbaudi aizies. Saņemt nosūtījumu jau vairs nav problēma. Svarīgi, lai cilvēks tiešām uz pārbaudi aiziet un pretī ir speciālista atzinums. Tad ģimenes ārstam veidojas aina par veselības stāvokli. Tas ir atkarīgs no cilvēka – cik viņš pats jūtas atbildīgs par savu veselību,” atgādina ārste.
Nereti izšķirošās ir nevis ārsta apmeklējuma izmaksas, bet vēlēšanās atrast tam laiku.
Par večiem aizmirst
Pērn Latvijas Urologu asociācija izsludināja Vīrieša veselības gadu ar devīzi “Galvu augšā!”, lai mudinātu pacientus laikus meklēt speciālista palīdzību un neatstāt novārtā vīrietību. Projekta laikā dzirdēts salīdzinājums – “vizītei pie urologa jākļūst tikpat pašsaprotamai kā automašīnas tehniskajai apskatei”.
“Vīrieši taču nav sliktāki par sievietēm. Turklāt viņi agrāk mirst. Skaidrs, ka vīrietim pēc piecdesmit gadiem reizi gadā obligāti jāapmeklē urologs, tas palīdz laikus atklāt nopietnas saslimšanas. Vai to apmaksās valsts – tas jau ir ierēdņu un valsts ekonomikas jautājums,” vērtē Latvijas Urologu asociācijas prezidents Egils Vjaters.
No vēža skrīninga programmas šogad izslēgtas arī prostatas specifiskā antigēna pārbaudes, kas iepriekš bija valsts apmaksātas vīriešiem reizi trīs gados vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Veselības ministrija to pamato, ka arī citās ES valstīs no šā skrīninga veida atsakās kā nepamatota.
***
Uzziņa
Vēža profilaktiskās pārbaudes
Dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim veic reizi trīs gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;
n ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām) pacientiem vecumā no 50 gadiem reizi gadā;
krūts vēža skrīnings ar mammogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – reizi divos gados.
No Ministru kabineta noteikumiem nr. 1046 (5.pielikums).
