Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā “Imanti” aplokā omulīgi rukšķina meža kuiļi Jāzeps un Mariuss.
Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā “Imanti” aplokā omulīgi rukšķina meža kuiļi Jāzeps un Mariuss. Meža cūkai Līnai beidzies kāzu laiks, tāpēc viņa ar pagājušā pavasara sivēniem ir paslēpusies otra aploka priedītēs.
“Cūkas gads ir meža cūkām labvēlīgs. Sals nav bijis. Var viegli atrast barību, tāpēc izdzīvot nav problēmu. Turklāt mežā mednieki tās nomedīt nevar, jo nav sniega. Atbalstu lēmumu par mēnesi pagarināt cūku medību sezonu. Protams, mednieki var kļūdīties un nošaut grūsnu cūku, bet tas notiek reti,” uzskata “Imantu” saimnieks Monvīds Šteinerts.
Nesen viņš vērojis īstas divkaujas, jo pie Līnas aplokā bija ielauzušies abi “bruņinieki”. “Pērnā metiena tēvs bija Jāzeps, bet tagad nevar zināt, kurš bijis īstais. Varbūt, ka abi. Cūka ir gudrs dzīvnieks, kuru ir viegli pieradināt. Tagad pietiek tikai pasaukt, lai abi rukši būtu klāt. Smejos, ka viņi man ir paklausīgāki nekā suņi.” Kad 2003.gada Ziemassvētkos viņš atvedis meža cūku pāri, tās nosauca par Jāzepu un Mariju. Tomēr noskaidrojās, ka Marija ir Mariuss. Tad nu vajadzēja vēl atrast Līnu. `
“Rudens pusē meža cūkām ir ļoti laba apetīte, tāpēc spēj tikai gādāt barību. Acīmredzot tiek gatavoti uzkrājumi ziemai. Toties tagad tās ēd maz – pietiek ar pusi spaiņa graudu. Droši vien domas no ēšanas novirzīja kāzu laiks, turklāt pašas var sameklēt saknes un zaļumus,” spriež M.Šteinerts. Viņš secina, ka cūka netaisa pat migu.
M.Šteinerta dzīvesbiedrei uzdāvināti divi apkakles pekari, kuri savvaļā dzīvo Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tie omulīgi jūtas “Imantu” aplokā, kur uzcelta neliela būdiņa. Pekari nedaudz atgādina mazas meža cūkas, tikai purns tiem ir stipri garāks. Saimnieks joko, ka viņam no pekariem ir vairāk bailes nekā no meža kuiļa ilkņiem, jo pekaru zobi ir kā zāģis, turklāt dažādos virzienos.
