Braucu autobusā. Maršruts: Rīga – Alūksne. Es nemāku vairs atpūsties, kā tautā mēdz sacīt – “atslēgties”.
Braucu autobusā. Maršruts: Rīga – Alūksne. Es nemāku vairs atpūsties, kā tautā mēdz sacīt – “atslēgties”. Beidzas kredīts, nevienam vairs nevar uzrakstīt SMS. Arī portālā “draugiem.lv” (WAP) nevar vairs ieiet. Tik un tā nedrīkstēšu. Mana šīgada gavēņa apņemšanās – ierobežot apmeklējumus “draugos”.
No tām neskaitāmajām reizēm, kurās es ieeju šajā portālā… esmu samazinājusi apmeklējumu skaitu līdz divām reizēm! Vakar gan iegāju trīs reizes. Tiešām vajadzēja… Un ticiet, man tas tiešām ir grūti! Informācija?
Manas acis veras uz autobusa priekšgalu, bet miers nav ilgstošs. Ķeros pie šī raksta rakstīšanas. Vai tāds ir mūsdienu cilvēks? Info! Info! Info! Ofni!!! Un bieži vien, pat ejot gulēt, mēs “neatslēdzamies”. Jā, tieši “atslēgties” ir īstais vārds, jo visu dienu mēs esam pieslēgušies pie kaut kā. Informācijas lauka…
Vai tiešām ir pienācis tāds laikmets, kurā miers būtu uzskatāms par diskomfortu?
Ātrais dzīves ritms mūs uztur pie dzīvības. Mēs lecam, skrienam, darām, kalkulējam un izsitam (saņemam) čekus! Miers ir pārāk reta parādība. Tad, kad mums ir dots laiks sev, mums nez kāpēc piemetas veģetatīvas nervu sistēmas lēkme. Sirds sitas kā negudra, un mēs saprotam – agsistence! Mēs esam kļuvuši atkarīgi no Info! Info! Info! Ofni!!!
Un tad mēs atkal skrienam! Klusumā dzīvot gandrīz vairs nav iespējams. Mēs izslēdzam TV vai ko citu, lai nejustos vientuļi. Masu mediji… Tāda kā dzīvības uzturēšanas mašīna. Kāpēc mēs skatāmies “Degpunktu” vai kriminālhroniku? Var jau būt, lai pakutinātu nervus, bet ir jau vēl kāds saistīgāks iemesls… skatoties mēs izrādām sašutumu tikai tāpēc, ka salīdzinām ar sevi. Mēs spējam just līdzi tāpēc, ka varam iedomāties sevi šo cietušo lomā un še ku – re ku atbilde. Mēs esam atviegloti, ka tas nav noticis ar mums! Ik vakaru “Degpunkta” skatīšanās retu labu reizi izrādās vien sevis nomierināšanas paņēmiens. Labi, ka ne es… un ne man…
Skrien! Kar! Lec! Mācies! Ak, jā, mācies! Vēl aizvien iegūtā sliktā atzīme liek histērijā mācīties – ārprāts, kur es tagad likšos! Bez diploma? Bez izglītības? Ak vai!
Šķiet gaužām muļķīgi, ka tas vēl aizvien iespaido mūsu dzīvi… Izglītība… Tas jau ir pavisam cits stāsts.
Info! Info! Info! O.F.N.I.!!!
Smadzenes vienkārši var pārkarst.
