Lai arī nedaudz pietrūkst ziemas baltuma, Veclaicenes pagasta “Grāvjos” ir sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, jo atbraucis jau pirmais ziemeļbriedis.
Lai arī nedaudz pietrūkst ziemas baltuma, Veclaicenes pagasta “Grāvjos” ir sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, jo atbraucis jau pirmais ziemeļbriedis.
Tas tapis ar māmiņas Līgas Pjuses veiklajām rokām un radošo izdomu, jo ir veidots no malkas pagales un salmiem. Savu mājvietu staltais briedis kopš pagājušās sestdienas ir atradis pie “Grāvju” mājas ceļa pastkastītes, tādējādi priecējot katru garāmgājēju. Tam blakus ir arī sens pumpis, kas atrasts mājas bēniņos.
“Tas ir mans vaļasprieks – veidot kaut ko interesantu. Kad rodas iedvesma, tad daudz kas top. Uz Lieldienām veidojām skaistu zaķi, tagad – ziemeļbriedi. Šķūnī atradu skaistu pagali – ar rumpīti un kaklu. Kad to ieraudzīju, man vēl nebija nojausmas, kā to panākšu, bet sapratu, ka no tās var izveidot skaistu briedi. Apsēju to ar sienu, izveidoju kājas un galvu. Nolikām briedi pie pastkastītes, lai arī citi cilvēki var par to papriecāties. Sākumā gribēju taisīt rūķi un nolikt pie pastkastītes, bet bērni neatbalstīja šo ideju,” stāsta L.Pjuse.
“Grāvju” pastkastīte atrodas pie lielā ceļa, lai pastniekam vieglāk tai piekļūt, tāpēc stalto salmu briedi var redzēt arī autovadītāji. L.Pjuse jau dzirdējusi nostāstus, ka briedis maldina autovadītājus, jo izskatās kā īsts, tādēļ autovadītāji piebremzē un gaida, kad tas skries pāri ceļam, bet – nekā!
L.Pjuse atzīst, ka floristikas kursus nav apmeklējusi. “Kad bērni gāja skolā, uz skolu vajadzēja nest adventes vainagus – tos mājās kopīgi veidojām. Pie mājas kāpnēm esam izveidojuši savdabīgu akmeņu kompozīciju. Rudenī veidojām kompozīcijas no krāsainajām kļavu lapām. Ziemā, kad tīrīja ceļu uz mājām, sadzina sniega pikas – saliku tās uz vaļņa interesantā veidā un izskatījās ļoti skaisti. Vislielākais prieks par maniem radošajiem darbiem ir māsas dēlam,” atklāj sieviete.
L.Pjuses ģimenē Ziemassvētkus vienmēr pavada ģimenes lokā.
“Pārsvarā šos svētkus svinam pie eglītes telpās, bet ir bijis gads, kad devāmies ārā – arī bluķi vilkām un dedzinājām. Es nemaz nesūrojos, ka sniega pagaidām vēl nav, jo nevajag ceļu tīrīt, vienīgi dienas varēja būt gaišākas. Bērni gan reizēm žēli nopūšas, ka sniega trūkst,” saka L.Pjuse.
