Pirms trim gadiem Ilzenes pagasta zemnieks Gints Rozenbergs bija lielākais rapša audzētājs Vidzemē, jo šī kultūra auga 70 hektāros.
Pirms trim gadiem Ilzenes pagasta zemnieks Gints Rozenbergs bija lielākais rapša audzētājs Vidzemē, jo šī kultūra auga 70 hektāros. Šogad SIA “Riekstiņi”
20 hektāros audzēja vasaras rapsi. Ziemājos tikko iesēti pieci hektāri rapša.
“Tas bija eksperiments un liela uzdrīkstēšanās. Bet pilnībā sevi neattaisnoja. Rapsis ir kultūra, ko nevar sēt jebkurā augsnē. Ir vajadzīga iekopta, nevis jaunapgūta zeme. Turklāt sēt 70 hektāros ir risks, jo tādu platību nevar nokult ne vienā, ne divās dienās, un laika apstākļi var iznīcināt ražu,” laikrakstam stāsta G.Rozenbergs. Lai gan “Riekstiņu” saimniekam smaidīja veiksme, viņš nolēma vairs neriskēt. Nākamgad vasaras rapsi sēs tikai 12 hektāros, jo apmēram tāda platība ir paredzēta rapsim augu sekā. G.Rozenbergs intensīvi apsaimnieko 114 hektārus zemes, kur ietilpst graudaugi un intensīvie zālāji, ko pļauj pat trīs reizes skābbarībai.
Mēģina vēlreiz
G.Rozenbergs atzīst, ka šis ir labs gads. Rudzi iekulti vairāk nekā 40, arī auzas būs apmēram 40 centneru no hektāra. Tomēr viņš uzskata, ka laba raža ir divtik liela. “Pagājušajā gadā bija tukšais periods. Šogad vēlreiz mēģināju atsperties, lai sakārtotu šo vidi. Un izdevās,” saka zemnieks. Auzas varēja nokult sausas, tāpēc tās nodod bez kaltēšanas. Vārpās ir tukšie graudi, bet tie kopražu neietekmēs.
“Rapša raža būtu labāka, bet dīgšanas laikā divās stundās nolija mēneša norma. Pēc tam uz lauku negribējās skatīties. No kalna lejā līdz ar izskalojumiem aiznesa arī rapsi, un lauks izskatījās kā tuksnesis. Uztraukums bija liels, tomēr rapsis saņēmās,” atceras G.Rozenbergs. Līdzīgi izskatījās arī auzu lauks. Pēc lietus uz tā izveidojās garoza. Tā kā lietus uznāca, kad sējumi nebija vēl pilnībā sadīguši, tie nebija arī apdrošināti. Tomēr Jāņos graudaugi sazēla, un raža liecina, ka tie bija skaisti.
Saimniekošanu traucē tas, ka vienā laukā ir vairāki augsnes tipi: kūdra, māls un smiltsmāls. Tāpēc graudaugi nesadīgst un negatavojas reizē. Pārtikas rudzus realizē “Rēzeknes dzirnavniekam”. Auzas gatavos sēklai, un nākampavasar tās sēs šīgada rapša laukos un citās platībās. “Par visu, ko audzēju pārdošanai, ir slēgts līgums. Arī rapsis ir pārdots, vēl neiesēts. Tas nozīmē, ka rapsi audzēju klientam, kas man palīdz apsēt un tādējādi ir jau daļēji samaksājis,” norāda G.Rozenbergs.
Piegādās rapsi
Paredzams, ka “Riekstiņi” būs viens no rapša piegādātājiem Naukšēnu biodīzeļrūpnīcai. Šoruden lielāko daļu rapša sēklu ved uz Jelgavu, kur ir kooperatīvās sabiedrības “Latraps” bāze. “Cena tur ir labāka, bet ir lieli transporta izdevumi. Naukšēnos vēl nebija gatavi pieņemt, jo man salīdzinoši agri bija jānokuļ. Nevar gaidīt, kad sēklas pašas birst. Turklāt var sākt līt, un tad zudumi ir lieli,” skaidro G.Rozenbergs.
SIA “Riekstiņi” augu sekā rapsis ir ne tikai izdevīguma un peļņas dēļ. Šī kultūra ir labs priekšaugs graudaugiem. Ziemas rapsim ir grūtāk atrast priekšaugu, jo ir vajadzīga kultūra, ko agri novāc, lai augustā iesētu rapsi. “Rapsis uzlabo augsni un iznīdē nezāles. Pēc rapša lauks no tām ir tīrs, un augsnē paliek daudz barības vielu,” akcentē G.Rozenbergs.
Uz naža asmens
“Riekstiņus” plašā apkārtnē zina kā saimniecību, kas gatavo skābbarības rulonus. Pērn G.Rozenbergam pasūtīja sniegt lielāku pakalpojumu apjomu, bet bieži vien zāles nebija tik daudz, kā cerēts. “Šogad lopi būs labāk nodrošināti ar barību, tāpēc būs grūtāk realizēt sagatavotos skābbarības rulonus,” secina G.Rozenbergs. Ir sagatavots apmēram tikpat skābbarības, cik pagājušajā gadā.
Alūksnes rajonā zemniekiem ir iespēja starp piecām – sešām brigādēm izvēlēties, kas gatavos skābbarības rulonus. “Katram ir savi klienti, un tos parasti nemaina, bet jaunus klientus atrast ir grūti. Pārsvarā strādājam savā rajonā,” norāda G.Rozenbergs. Ar graudu kombainu G.Rozenbergs nestrādā, bet gadās, ka vakarā vēl jābrauc sarullēt skābbarību.
Pašlaik visa peļņa aiziet kredīta atmaksai bankā. “Kredīts ir ņemts uz pieciem gadiem, un vairāk nekā puse ir nomaksāta. Šis un vēl nākamais gads būs smagi. Ja varēšu izturēt, tad dzīvosim,” saka zemnieks.
