NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers uzskata, ka Rīgā notikusī alianses līderu sanāksme ir attaisnojusi iepriekš uz to liktās cerības.
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers uzskata, ka Rīgā notikusī alianses līderu sanāksme ir attaisnojusi iepriekš uz to liktās cerības.
Kā informē ziņu aģentūra “LETA”, Shēfers norādīja, ka samits bijis veltīts NATO transformācijai. Viņš vērtē, ka šo procesu vislabāk demonstrējot Eiropa, kas pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījusies, tādēļ alianses līderiem ir iespēja tikties Latvijā, kas tagad ir brīva un demokrātiska valsts.
Rīgas samita deklarācijā Latvijai ir izteikta pateicība par viesmīlību, uzņemot NATO valstu delegācijas. Tieši Latvijā, kuras iestāšanās NATO esot stiprinājusi drošību visā Eiroatlantiskajā reģionā un ļāvusi aliansei nonākt tuvāk pie tās mērķa – vienotas un brīvas Eiropas, NATO līderi ir vēlreiz apstiprinājuši nepieciešamo saikni starp Ziemeļameriku un Eiropu, uzsverot vēlmi turpināt reformas aliansē.
Arī mūsu Valsts prezidente uzskata, ka NATO līderu sanāksme ir bijusi ļoti veiksmīga. Prezidente izteica gandarījumu par to, cik labi sanāksme ir noritējusi, kā arī minēja, ka Rīgai kā sanāksmes norises vietai ir bijusi simboliska nozīme. Alianses dalībvalstu līderi ieradās valstī, kas ilgi atradās aiz dzelzs priekškara un vēlāk pēc demokrātijas nostiprināšanas iestājās NATO.
Fakts, ka NATO uzticēja atbildību organizēt sanāksmi Latvijai, norāda, ka alianses transformācija jau ir notikusi un notiek arī šajā pašā brīdī, uzskata Vaira Vīķe-Freiberga.
Nākamā NATO līderu sanāksme notiks 2008.gada pavasarī. Tad tiks novērtēts sasniegtais progress un diskutēts par tālāko organizācijas darbību, tostarp paplašināšanos.
2008.gadā ielūgumus pievienoties organizācijai varētu saņemt vairākas Rietumbalkānu valstis. NATO saglabās “atvērto durvju” politiku un ir gatava uzņemt tās valstis, kas spēs izpildīt NATO standartus un sniegt ieguldījumu Eiroatlantiskajā drošībā un stabilitātē.
NATO līderi atzinīgi novērtē Albānijas, Horvātijas un Maķedonijas paveikto, lai kļūtu par alianses dalībvalstīm. Visas trīs valstis ir palielinājušas savu ieguldījumu starptautiskajās miera nodrošināšanas un drošības misijās, kā arī veicinājušas sadarbību reģionā.
NATO līderi atzinīgi novērtē Albānijas, Horvātijas un Maķedonijas paveikto, lai kļūtu par alianses dalībvalstīm. Visas trīs valstis ir palielinājušas savu ieguldījumu starptautiskajās miera nodrošināšanas un drošības misijās, kā arī veicinājušas sadarbību reģionā.
Rīgas samita deklarācijā sniegts apstiprinājums, ka alianse turpinās intensīvo dialogu ar Gruziju un Ukrainu, kas ietver gan politiskos, gan militāros, finansiālos un drošības jautājumus.
Sanāksmē tika apstiprināts, ka arī turpmāk NATO spēki turpinās misiju Afganistānā, lai veicinātu reformas un šīs valsts attīstību.
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers sanāksmē atzina, ka Afganistānā nepieciešams veikt visaptverošas programmas, kas aptvertu gan valsts politikas, gan ekonomikas attīstību, tāpēc šajā procesā bez NATO būtu jāpiesaista arī Eiropas Savienība un Pasaules Banka.
NATO dalībvalstu līderi vienojušies par nepieciešamību atcelt ierobežojumus misijai Afganistānā. Tas nozīmē, ka starptautiskajās operācijās varēs iesaistīt aptuveni 20 000 karavīru.
Sanāksmē pieņemts politisks lēmums būtiski palielināt arī Latvijas karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā. Nacionālo Bruņoto Spēku komandierim Jurim Maklakovam dots uzdevums strādāt ar karavīru skaitu palielināšanas jautājumiem.
***
Fakti
NATO (North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija, angļu val.) pēc nesenās paplašināšanās 2004.gadā pašlaik apvieno
26 Ziemeļamerikas un Eiropas valstis. Organizācija izveidota drīz vien pēc Otrā pasaules kara, kad saasinājās ideoloģiskās un militārās pretrunas starp Rietumeiropu un Padomju Savienību. Proti, pretēji rietumu puslodes valstīm, kas samazināja savus bruņotos spēkus, PSRS tos paredzēja saglabāt pilnā sastāvā. Ņemot vērā komunistiskās partijas deklarētos mērķus, kļuva skaidrs, ka netiks ievērotas tās vienošanās, kas panāktas, beidzoties postošajam karam. Sākotnēji dažas Eiropas valstis, vēlāk iesaistot arī ASV un Kanādu, sāka sarunas par militāras alianses veidošanu. Tās beidzās ar Vašingtonas līguma parakstīšanu 1949. gada aprīlī. Tika radīta kopēja drošības sistēma, kas balstījās uz 12 valstu partnerattiecībām. Paplašināšanās Austrumeiropas virzienā sākās 1999.gadā. 2002.gadā novembrī Prāgas samitā tika pieņemts lēmums uzņemt aliansē arī Latviju, 2004.gada jūnijā tā kļuva par pilntiesīgu organizācijas locekli. Tikšanās Rīgā ir pirmā, kas organizēta bijušajā PSRS valstī.
