Pagājuši vien daži mēneši kopš vasaras karstajām diskusijām par smēķēšanas ierobežošanu, un nu liesmas atkal pieņemas spēkā.
Pagājuši vien daži mēneši kopš vasaras karstajām diskusijām par smēķēšanas ierobežošanu, un nu liesmas atkal pieņemas spēkā. Un uzpūš tās atkal kārtējais likumprojekts par tabakas lietošanas aizliegšanu – nu jau pat uz ielām, svaigā gaisā! Lai arī tas vēl nav rītdienas vai pat nākamā pusgada projekts, laiks skrien ātri.
Veselības ministrija “rūpējas” par mums, redziet. Jau laikus brīdinot, kas gaidāms. Lai mazāk nervu šūnu zaudēts taptu un lai smēķētāji samierinātos ar nenovēršamo vai paspētu aizbraukt uz kādu citu valsti, kura savu pilsoņu tiesības tik bezkaunīgi neierobežo. Un lai mazākas būtu liesmas tajā dienā, kad grozījumiem jāstājas būs spēkā. Tā sakot, lai mazāk eksplozīvā materiāla palicis būtu.
Šie aizliegumi, ko izdomājušas kārtējās “gaišās galvas”, jau izklausās pēc apmātības. Rodas iespaids, ka cilvēki, kas izstrādājuši šos aizliegumus, un līdzīgi domājošie nemaz nevēlas patiesi rūpēties par cilvēku veselību vai arī ir naivi vientieši, kas uzskata, ka ar aizliegšanu panāks smēķētāju skaita samazināšanos un cilvēku veselības uzlabošanos! Protams, var jau pasūtīt pētījumus, kuru rezultātus var izveidot tādus, kā nepieciešams, reizē arī ticamus, taču brīžiem, palasot rakstus, kuros tiek piesaukti “tādi pētījumi”, jau kļūst pavisam nelāgi – vai tad tiešām mūs par tik lieliem muļķiem uzskata? Un bēdīgākais tas, ka daudzi tam visam tic, pieņem kā “a priori”, arī paši smēķētāji! Un arī tam, ka gandrīz visas kaites ir tikai smēķēšanas radītas! Nezinu, uz kādiem pētījumiem balstās grupas “Ārsti PAR veselīgu dzīvi un PRET tabaku” grupas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Boka, izsakot savu aicinājumu Saeimai un valdībai, apgalvojot, ka “katru gadu Latvijā smēķēšanas seku dēļ priekšlaikus mirst vairāk nekā 5500 cilvēku, tajā skaitā vairāk par 400 nesmēķētāju, kas bijuši pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās, darbā un mājās”.
Labprāt gribētu redzēt, kādā veidā šādi skaitļi tiek iegūti un kādā veidā tiek noteikts, ka tieši smēķēšana, nevis, piemēram, kāre uz saldumiem, trekns ēdiens, mazkustīgs dzīvesveids, kaitīgs darbs vai kāds cits faktors ir bijis konkrētā cilvēka priekšlaicīgās nāves iemesls. Bet pagaidām rodas iespaids, ka šādus pētījumu rezultātus katrs var traktēt pēc sava ieskata. Un, ja šādi “pētījumi” nonāk karojošo nesmēķētāju rokās, tad uz to pamata tiek veidota visnotaļ prasmīga propaganda, kuras laikā smēķēšana tiek padarīta par lielāku ļaunumu kā, piemēram, narkomānija.
Vai man jāatgādina šiem propagandistiem (diez vai, droši vien viņi to zina, bet negrib atzīt!), ka kaitīgi tabakas dūmi apkārtējiem ir tikai tad, ja pastāvīgi uzturas piesmēķētās telpās, bet ne labi vēdinātās vai – vēl trakāk – svaigā gaisā! Tad jau visādi citi izgarojumi, galvenokārt auto izplūdes gāzes, vismaz pilsētās ir daudz lielākā koncentrācijā un nodara daudz lielāku postu! Bet tam neviens negrib pievērst uzmanību.
Bez dažiem puslīdz pieņemamiem ierosinājumiem V.Boka min arī šādu: “Nodrošināt drošu sabiedrisko un darba vidi – bez tabakas dūmiem, virzot tālāk un ātrāk ieviešot Veselības ministrijas ierosinātos grozījumus likumdošanā.” Kas ir droša sabiedriskā un darba vide – bez tabakas dūmiem? Bet pilna atmosfēra ar citādiem (izplūdes gāzēm, putekļiem, citu piesārņojumu) dūmiem – vai tā ir droša? Cik daudz no šiem pārējiem dūmiem sastāda tabakas dūmi? Vai gadījumā šeit nav skaidri redzams mēģinājums no mušas ziloni pūst? Varu piekrist par darba vietām, kur pastāvīgi jāuzturas, taču nedrīkst aizliegt visur! Tā jau ir klaja cilvēktiesību pārkāpšana, un lai pamēģina kāds pierādīt pretējo!
Esmu pārliecināts, ka šo grozījumu stāšanās spēkā vēl vairāk sašķels jau tā daudzšķautņaino sabiedrību. Un ar visaptverošu aizliegumu tiks panākts pretējais efekts (vai nepanākts nekāds) – tas pierādījies daudzās vietās un laikos. Nevar tā cilvēkam pāris gadu laikā aizliegt viņa mazo grēciņu un padarīt šādu cilvēku par otrās šķiras būtni tikai tāpēc, ka viņš smēķē. Atmest? Labi, bet ar šādu taktiku šāds mērķis absolūtajā vairumā gadījumu ir nesasniedzams. Tur nepieciešama prasmīgāka pieeja, kuras mūsu apmātībā slīgstošajiem aizliedzējiem kā reiz trūkst. Nederēs klaja demagoģija un mistisku pētījumu piesaukšana. Esmu runājis ar daudziem cilvēkiem. Ir tādi cilvēki, kas nespēj atmest smēķēšanu (varbūt būtu ar mieru to darīt), bet ir tādi, kas to nemaz negrib. Un daudzi pamato to tādējādi, ka – “pīpēšu par spīti!”. Un tas jau ir nopietni. Un ja V.Boka savā rakstā apgalvo, ka “Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un citi pētījumi ir pierādījuši, ka tabakas lietošana kaitē valsts tautsaimniecībai un ilgtspējīgai attīstībai. Latvijā, tāpat kā pārējās ES valstīs, šā kaitējuma apjoms lēšams katru gadu vairāk nekā 0,7 procenti no nacionālā kopprodukta”, tad vai kāds ir aizdomājies par to, kur šādi skaitļi radušies un kas šos skaitļus radījis? Kādi pētījumi (“un citi…”)?
Bet vai šo pētījumu veicēji ir aprēķinājuši, cik lielu postu nodara narkomānija, alkoholisms, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga ēšana, azartspēļu atkarība, strādāšana kaitīgās vidēs un tamlīdzīgi? Kāpēc tieši smēķētāji tiek padarīti par visu nelaimju radītājiem?
“Karojošo” nesmēķētāju nav nemaz tik daudz, taču viņu balsis ir gana skaļas, un paklausoties rodas iespaids, ka smēķēšana ir vienīgā problēma, kas jāatrisina (lasi – jāaizliedz), un tad dzīvosim bezmaz paradīzē! Tikai viņi cenšas novērst sabiedrības uzmanību no citām problēmām, kas arī eksistē – narkomānija, alkoholisms, nelegālais alkohols, situācija ar bērnu klaiņošanu un datorspēļu atkarību, nemaz nerunājot par sociālajām problēmām un citu.
Un šaubos, vai nesmēķējošs, mazkustīgs biroja darbinieks, kas mīl vakaros pasēdēt pie TV, graužot čipsus, sāļos riekstiņus vai līdzīgas uzkodas, pastāvīgi dzīvo automobiļu izplūdes gāzēm pilnas pilsētas dzīvoklī, dzīvo veselīgāku dzīvesveidu nekā smēķētājs, kas dienā izpīpē 10 – 15 cigaretes, bet strādā aktīvu darbu, brauc ar velosipēdu, pastāvīgi piedalās aktīvas izklaides pasākumos vai pat nodarbojas ar sportu.
Saprotiet jel, apmātībā slīgstošie karojošie, ka nevar visus smēķētājus nodalīt kā grupu, ne velti ir teiciens – neskati vīru pēc cepures! Bet, ja jums nepatīk tabakas dūmu smarža (es nerunāju par uzturēšanos piesmēķētās telpās), tad tā jau ir jūsu iegriba, un ne par kādu veselības aizsardzību tur vairs nav runas. Smaržas mums uz ielām ikdienā uzvēdī visdažādākās – no ļoti patīkamām līdz pat pretīgām, un ar to mums jāsamierinās visiem, smēķējam mēs vai ne. Bet, ja vēlaties dzīvot komfortablāk uz citu cilvēku rēķina, tad tā jau ir apmātība. Apmātība savu iegribu realizācijai. Jebšu – nekaunība? Vairs nespēju klusēt netaisnības priekšā. Un viss.
