Pozitīvas un gaišas emocijas, gandarījuma sajūta un patīkams nogurums ir tā noskaņa, kādā šīs nedēļas sākumā no sava ceļojuma uz Polijas pilsētu Ostrovu Velkopolsku atgriezās Alūksnes skolotāju koris “Atzele”.
Pozitīvas un gaišas emocijas, gandarījuma sajūta un patīkams nogurums ir tā noskaņa, kādā šīs nedēļas sākumā no sava ceļojuma uz Polijas pilsētu Ostrovu Velkopolsku atgriezās Alūksnes skolotāju koris “Atzele”.
Viņu brauciena mērķis bija tur notiekošais I starptautiskais Eiropas skolotāju koru festivāls – konkurss, kurā alūksnieši ieguva otro vietu.
Lai gan Alūksnes skolotāju korim “Atzele” šis bija pirmais starptautiskais konkurss pēc vairāku gadu pārtraukuma, gatavošanās plānotajam braucienam uz Poliju tika uzsākta jau pagājušajā gadā, kas atspoguļojās arī konkursa iznākumā.
Alūksnes skolotāju kora “Atzele” diriģents Jānis Baltiņš par primāro brauciena mērķi min iespēju atkal izjust starptautisko konkursu gaisotni un tajā valdošo konkurenci. Viņaprāt, ne mazāk svarīgs aspekts ir konkursa mērķauditorija, kas korim “Atzele” starptautisko konkursu apritē ļāva atgriezties tieši skolotāju koriem domātā konkursā.
Alūksnes skolotāju kora “Atzele” otra diriģente Ina Perevertailo uzskata, ka šis konkurss bija iespēja ne tikai prezentēt latviešu koru tradīcijas, bet parādīt tieši Alūksnes skolotāju kora spējas un varēšanu, ņemot vērā, ka konkursā Latviju pārstāvēja arī skolotāju koris no Aizkraukles un Preiļu skolotāju koris “Latgale”.
Lai gan prom no ikdienas kora dalībnieki bija gandrīz nedēļu, konkurss risinājās tikai trīs dienas. Lai gan šajā laikā konkursa dalībnieki netika apgrūtināti ar neskaitāmiem mēģinājumiem un koncertiem, J.Baltiņš atzīst, ka tiem bija sava nozīme, kas lika pret koncertiem izturēties ar lielu atbildības sajūtu, bet mēģinājumos strādāt, cik spēj.
Jau otrajā vakarā pēc ierašanās brauciena galapunktā bija gaidāms festivālakonkursa atklāšanas koncerts, par kura norises vietu tika izvēlēta pilsētas centrā esošā “Ostrowska Konkatedra”. Šis koncerts kļuva par pirmo iespēju katram konkursa dalībniekam dzirdēt savus konkurentus, jo tā laikā kori sevi prezentēja ar diviem pašu izvēlētiem muzikālajiem darbiem.
Lai gan kora mūzikai piemērotajās baznīcas velvēs veiksmīgi iedziedāties izdevās ikvienam konkursa dalībniekam, lielākais pārbaudījums bija gaidāms jau nākamajā dienā, kad piektdienas pēcpusdienā “Aula I Liceum Ogolnoksztalcacego” telpās tika atklāts pats konkurss. Tajā savu 15 minūšu garo dziesmu programmu Alūksnes skolotāju korim “Atzele” nācās izdziedāt kā otrajiem konkursa dalībniekiem, kuriem, kā izrādījās konkursa noslēgumā, šis cipars kļuva liktenīgs.
I.Perevertailo atceras, ka viņai tā laikā bijusi dubulta slodze – esot vienai no kora dalībniecēm uz skatuves, viņai nācies uztvert diriģenta norādījumus, tajā pašā laikā nespējot distancēties no priekšnesuma analizēšanas kā diriģentei. Pēc konkursa uznāciena viņa izmantoja iespēju vērot arī citus konkursa dalībniekus, tāpēc jau dienas izskaņā neizdzēšama bijusi gandarījuma sajūta par paveikto un apziņa, ka koris mājās atgriezīsies ar vērā ņemamiem panākumiem.
Arī J.Baltiņš atzīst, ka konkursā koris parādījis labu sniegumu, kas ir otrās vietas laureātu cienīgs priekšnesums. Lai gan katrs koris izcēlās ar savām niansēm un atšķirībām, kas padarīju viņu īpašu uz citu koru fona, viņaprāt, “Atzeles” lielākais pluss bija daudzveidīgais un krāšņais repertuārs, kas bija gan interesants, gan tehniski sarežģīts.
Iespējams, kora atraktivitāte un it visos koncertos redzamais kontrastainais priekšnesums bija noteicošais iemesls, kāpēc veidot tālāku sadarbību tieši ar Alūksnes skolotāju kora “Atzele” dalībniekiem vēlējās “Grand Prix” ieguvēji no Polijas.
Par to, kā veidosies abu koru tālākā draudzība, rādīs laiks, taču J.Baltiņš uzsver, ka šis brauciens bija lieliska iespēja iepazīt skolotāju korus ne tikai no Polijas, bet arī citām Eiropas valstīm.
Par lielāko ieguvumu viņš min kora pieredzes bagātināšanu ar dalību kārtējā starptautiskajā konkursā, kas palīdz kora profesionālajai izaugsmei. Tiesa, ne mazāk svarīgi ir tie emocionālie mirkļi, kas gūti, dziedot pārpildītās zālēs un baznīcās, jo par klausītāju trūkumu sūdzēties nevarēja ne atklāšanas, ne arī noslēguma koncertu laikā.
Arī I.Perevertailo atzīst, ka, atceroties konkursu un uzstāšanās reizes, saglabājušās gaišas sajūtas. Par savu lielāko ieguvumu no brauciena viņa min to gandarījuma sajūtu, kas pēc konkursa iemājojusi ikvienā kora dalībniekā, radot spēcīgu un pozitīvas gaisotnes apdvestu auru.
Iespējams, tieši šīs sajūtas pārvedam no ceļojuma gaidīja mājās palicēji – bijušie un esošie kora dalībnieki, kuru klātbūtne izšķirošajos mirkļos šoreiz izpalika, taču atbalsts un laba vēlējumi Alūksnes skolotāju kora “Atzele” dalībniekus sasniedza pat Polijā.
