Alūksnes virsmežniecības darbinieki un mežkopji septembra nogalē bija pieredzes apmaiņas braucienā Cēsu rajona Skujenes pagasta “Kalna Gaviešu” saimniecībā.
Alūksnes virsmežniecības darbinieki un mežkopji septembra nogalē bija pieredzes apmaiņas braucienā Cēsu rajona Skujenes pagasta “Kalna Gaviešu” saimniecībā. Tur varēja iepazīt un diskutēt par Latvijā retāk izmantotu meža apsaimniekošanas metodi – izlases cirti.
Šis izlases cirtes veids nozīmē pakāpenisku meža apsaimniekošanu, izlases veidā tiek veikta koku ciršana ikgadējā pieauguma apmērā. Vienkāršoti skaidrojot, veicot izlases cirti no meža tiek paņemts tik, cik tas noteiktā laika periodā ir spējīgs saražot. “Kalna Gaviešu” saimnieks Ziedonis Vilciņš ir starp pirmajiem, kas Latvijā saimnieko, izmantojot šāda veida izlases cirti. Lai dalītos pieredzē, viņš savā apmēram 650 hektārus lielajā meža īpašumā ierīkojis demonstrējumu teritoriju, kur spriest par meža ekonomisko iznākumu, sociālajām un estētiskajām vērtībām.
Šobrīd Latvijā nav daudz meža īpašnieku, kuri strādā, izmantojot izlases cirti, tomēr jāatzīst, ka viņu skaits katru gadu palielinās. Kaut arī šī metode vēl joprojām nav uzskatāma par tradīcijām bagātu meža apsaimniekošanas paņēmienu, interese par to ir liela.
“Mežs – tā ir banka. Banka, kurā strādā tikai ar procentiem, vai citiem vārdiem – pieaugumu. Vēl svarīgāka par regulāriem ienākumiem ir īpašuma vērtība. Veicot izlases cirti, tā netiek samazināta. Jādomā uz priekšu, arī par to, ko atstāt mazbērniem”, atzīst Annas pagasta meža īpašniece un lauku sētas “Mūrnieki” saimniece Irēna Kazaka.
Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš, runājot par izlases cirtēm, uzsver īpašnieka attieksmes nozīmi. “Ja īpašnieks pats izvērtē katru koku, tad izlases cirte ir iespējama. Lai veiktu prasmīgu izlases cirti, nepieciešamas zināšanas un izpratne. Ziedonis Vilciņš ir piemērs, ka pat bez mežsaimnieciskās izglītības var panākt labus rezultātus. Pietiek ar entuziasmu un vēlmi mācīties, lai sākotnēji šķietami neiespējamais kļūtu reāls,” norāda A.Krēsliņš.
Šobrīd “Kalna Gaviešu” teritorijā norit pētījums, kas ilgs piecus gadus, lai pamatotu izlases cirtes ekonomiskos ieguvumus salīdzinājumā ar kailcirtēm atbilstoši Latvijas situācijai. Latvijā izlases cirte pēdējos gados “atgriezusies”, pateicoties latviešu izcelsmes mežkopim Tālim Kalnāram. Viņš vairāk nekā 50 gadus no sava mūža bija pavadījis, apsaimniekojot mežus Velsā, kā arī veicot novērojumus, pētījumus par meža dabisku attīstību, mežsaimniecību un mežizstrādi. Latvijā bez Ziedoņa Vilciņa ir vēl trīs meža īpašnieki, kuri gatavi dalīties savā pieredzē par izlases cirtē. A.Krēsliņš atzīst, ka nav iespējams izlases cirtes praksi “pārlikt” uz jebkuru īpašnieku, jo – cik dažāds ir mežs, tik dažādi ir arī meža īpašnieki. Tomēr šī ir ļoti interesanta pieredze, ko vajadzētu praktizēt vēl vairāk.
