Lai nodrošinātu elastīgākas un drošākas darba tiesiskās attiecības, kā arī veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, Labklājības ministrija plāno daudz izmaiņu darba likumdošanā.
Lai nodrošinātu elastīgākas un drošākas darba tiesiskās attiecības, kā arī veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, Labklājības ministrija plāno daudz izmaiņu darba likumdošanā.
Līdz gada beigām ministrija paredzējusi pārskatīt vairākus noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz darba līguma slēgšanu uz noteiktu laiku. Viens risinājums paredz paplašināt to tautsaimniecības jomu sarakstu, kurās darba līgumus drīkst slēgt uz noteiktu laiku. Tas ļaus darba devējiem elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz izmaiņām darba tirgū. Šobrīd darba līgumus uz noteiktu laiku var slēgt kultūras, finanšu un tirdzniecības, sporta, izglītības, projektu un programmu izstrādāšanā un īstenošanā, ekskursiju vadīšanā un citās jomās.
Vienlaikus speciālisti akcentē nepieciešamību veikt preventīvus pasākumus arī attiecībā uz jauniešu bezdarbu. Līdz nākamā gada februārim Labklājības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem un tautsaimniecības nozaru speciālistiem plāno pārskatīt to darbu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus. Paplašinot pusaudžu iespējas, viņiem rastos izdevība gūt praktiskas darba iemaņas un izpratni par darba tirgu.
Labklājības ministrija rosinās vienkāršot darba atļauju izsniegšanas sistēmu, samazinot darba izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo dokumentu skaitu. Piemēram, darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūrā nākotnē nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu.
Papildus iepriekšminētajam ministrija rosinās ieviest vienas pieturas aģentūras principu attiecībā uz ārzemnieka legālu uzturēšanos un nodarbinātību Latvijā. Tā rezultātā ārzemnieks saņemtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Jaunā sistēma atvieglotu arī administratīvās procedūras darba atļaujas saņemšanai.
Lai apmierinātu darba devēju pieprasījumu pēc darbaspēka, kā arī paaugstinātu darbinieku konkurētspēju, ministrija plāno pilnveidot tiesisko pamatu privāto nodarbinātības aģentūru un pagaidu darba aģentūru izveidei un darbībai. Lai gan normatīvie akti jau šobrīd daļēji regulē privāto nodarbinātības aģentūru licencēšanas un darbības uzraudzības kārtību, tie pilnībā nenodrošina Starptautiskās darba organizācijas Konvencijā noteikto prasību izpildi. Tā, piemēram, praksē privātās aģentūras iekasē samaksu par pakalpojumiem – izdarot ieturējumus no klienta darba algas pēc darba uzsākšanas.
Iepriekšminētās ieceres ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās”, kurā apkopoti Labklājības ministrijas, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru ierosinājumi par nepieciešamo izmaiņu veikšanu. Ziņojums šobrīd ir iesniegts izskatīšanai valdībā.
Atgādinām, ka pašreiz Saeimā jau iesniegts Darba likuma grozījumu projekts, kurā iestrādātas vairākas normas, kas attiecas uz elastīgu drošību, piemēram, vienkāršots vidējās izpeļņas aprēķins un noteikti tās izmaksas gadījumi, radīta iespēja darba devējam un darbiniekam pašiem vienoties par pusdienas pārtraukumu piešķiršanu un citu.
Elastīgā drošība šobrīd kļūst par galveno iezīmi, kas raksturo sabiedrību, kura ir gatava un spēj mainīties, nezaudējot iekšējo saliedētību un dzīves kvalitāti. Šajā kontekstā lielāka uzmanība tiek pievērsta sociālās un nodarbinātības politikas kopsakarībām, palīdzot ikvienam darbiniekam justies pietiekami aizsargātam darba tirgū, tajā pašā laikā saskatot darba tirgus izmaiņās jaunas iespējas.
