Nesen kļuvu par maza, neaizsargāta suņabērna saimnieci.
Nesen kļuvu par maza, neaizsargāta suņabērna saimnieci. Līdz šim mazais kucēns bija dzīvojis lielā ģimenē kopā ar mammu, septiņiem brāļiem un māsām, bet tad viņa dzīvē sākās jauns posms, kad bija jāmācās uzticēties un iemīlēt jaunais saimnieks. Arī man bija jāmācās – jāmācās iekarot un nopelnīt mazā kucēna uzticību un mīlestību.
Šobrīd katru dienu mēs pētām viens otru, cenšamies pierast pie dažādām izdarībām. Ir tik interesanti vērot viņa dzīvespriecīgo klunkurēšanu, viņa zinātkāri, iepazīstot visu jauno, un nebēdnīgo rotaļīgumu, bet, ieskatoties viņa ogļu melnajās, spulgajās actiņās, jau varu sajust mīlestību.
Dzīvnieka mīlestība ir tik nesavtīga, tik tīra un patiesa. Pirmie soļi pretī jaunajam saimniekam, protams, būs bikli, arī pirmajos kopā pavadītajos brīžos vēl būs jaušama nedrošība mazā kucēna skatienā, tomēr – ja viņš būs pieņēmis savu jauno saimnieku un iemīlējis viņu, viņš nekad vairs neatteiksies no savas mīlestības. Viņš mīlēs no sirds, turklāt vienkārši tāpat – par to, ka šis saimnieks viņam ir. Lai arī reizēm no saimnieka būs jādzird kāds skarbāks vārds par pastrādātājiem nedarbiem, tas ātri aizmirsīsies, tiks piedots, un viņš mīlēs tāpat. Toties, sajūtot mīlestības skatienu saimnieka acīs un saņemot maigus roku glāstus, pretī varēs saņemt divtik stiprus mīlestības apliecinājumus.
Dzīvā radība cilvēkam liek justies vajadzīgam. Katra diena ir pārbagāta ar visdažādākajām emocijām. Ne velti tiek teikts, ka suns ir labākais cilvēka draugs. Dzīvnieka uzticība cilvēkam ir bezgalīga. Viņš būs bēdīgs, kad saimnieka acīs redzēs skumjas, priecāsies, kad saimnieks būs laimes pārņemts. Viņš sapratīs, ja saimnieks kādā mirklī nevēlēsies pievērst viņam uzmanību, bet brīžos, kad saimniekam būs nepieciešams kāds, kam uzticēt savas sāpes, saņemt mierinājumu un maigumu, viņš būs gatavs to sniegt, turklāt viņš nevienam nekad neko neizstāstīs. Lai gan dzīvnieks nespēj runāt, ar savu skatienu, žestiem, pieskārieniem un uzmanības apliecinājumiem viņš var pateikt daudz vairāk nekā mēs ar vārdiem. Tieši šo mīlestības izpausmju mūsdienu pasaulē reizēm tik ļoti pietrūkst. Bet suns tā izrāda savu pieķeršanos un savu neizmērojamo uzticību un mīlestību.
Kaut cilvēki spētu būt tik uzticami! Taču mūsu lielajā – cilvēku – pasaulē tā nenotiek. Bieži vien nākas dzirdēt par pieviltiem draugiem, neuzticīgiem vīriem un sievām, turklāt cilvēku pasaulē tas šķiet normāli. Bet kāpēc? Vai tāpēc, ka mēs esam pārāk savtīgi un pārāk lieli egoisti, kas domā tikai par sevi un savu labumu? Lai kā to negribētos atzīt, droši vien tā arī ir. Un tāpēc mēs bieži vien aizmirstam par mīlestību pret tuvākajiem, arī par uzticību. Bet dzīvnieki to nekad neaizmirst…
